|
Apmēram 60 interesentu, kas sestdien Reiterna namā bija pulcējušies uz partijas "Latviešu Latvija" dibināšanas "pirmo sesiju", plāno 14.jūnijā "Arēnā Rīga" sapulcināt 9000 dalībniekus no nacionālpatriotiskām partijām un organizācijām, lai izveidotu kopīgu sarakstu 9.Saeimas vēlēšanām.
"Latviešu Latvijas" dibināšanas iniciators Ilmārs Drullis savus domu biedrus dēvēja par "Dieva gribas likuma, latvju liktens kareivjiem". "Ne jau mēs šo cīņu sākuši, mēs tikai viņu pabeigt nākuši," klāstīja Drullis.
Partijas dibinātāji sevi dēvē par 1934.gadā dibinātās un Kārļa Ulmaņa drīz vien aizliegtās nacionālpolitiskās latviešu aizstāvības organizācijas "Latviešu Latvija" ideju turpinātājiem.
Lai stiprinātu jaunveidojamo partiju, 10.maijā Reiterna namā paredzēts sasaukt "nacionālo sapulci", lai "pieliktu punktu partijas reģistrācijai". Tālāk sekošot "Latvijas kongress" 14.jūnijā "Arēnā Rīga" ar 9000 dalībniekiem, vērienīga brīvības cīnītājiem veltīta parāde 11.augustā un plašas Baltu vienības dienas svinības 22.septembrī - Saules kaujas kārtējā gadadienā.
"Latviešu Latvijas" veidotāji izvirza sev ambiciozu, bet, izskatās, utopisku mērķi - izveidot 50 000 latviešu nacionālistu partiju ar vienībām un nodaļām visā valstī.
Sestdien Reiterna namā bija sanākuši pārsvarā pensijas vecuma izbijuši Pilsoņu kongresa, Latvijas Nacionālās neatkarības kongresa (LNNK) dalībnieki un jaunieši, kas stādījās priekšā kā "aizsargu priekšnieki" no Ikšķiles un Lielvārdes.
Kongresa dalībnieks Zigurds Strīķis aicināja atjaunot "1918.gada 18.novembra Latviju", dievturiem dot tiesības laulāt un dibināt savas garīgās mācību iestādes.
Arī Aivars Andersons klāstīja, ka pašreizējā Latvijas Republika "nav mūsu valsts", jo "padomju kolonizācija ir padarīta par likumīgu".
"Latviešu Latvijas" dibinātāji izvirzījuši vairākus mērķus, arī Latvijas dekolonizāciju un 1940.-2006.gada zaudējumu atlīdzību, valsts monopola noteikšanu stratēģiskajām nozarēm, jaunatnes izglītošanu Nacionālajā akadēmijā, katras latviešu ģimenes nodrošināšanu ar zemi, māju, dzīvokli un dārzu.
Ilmārs Drullis ir dzimis 1946.gadā, beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, 80.gados naudu pelnījis, audzējot un tirgojot rozes.
1992.gadā pēc Rīgas Latviešu biedrības šķelšanās Drullis vadīja tās radikālāko daļu, konfliktēja ar policiju par nekārtībām RLB nama restorānā, kas tika pārvērsts par dzertuvi, galu galā viņa vadītā biedrība tika izlikta no RLB, pret Drulli tika ierosināta krimināllieta par pretošanos policijas darbiniekiem, tiesa piesprieda viņam trīs gadu brīvības atņemšanu nosacīti.
1996.gadā Drullis bija Demokrātu partijas Senāta loceklis, mēģināja reanimēt organizāciju "Ugunskrusts", izveidoja Latvju nacionālo pulku "Ugunskrusts".
LETA |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}