|
"Fomins & Kleins nolēmuši iedziedāt savu Eirovīzijas hitu “Dziesma par laimi” visās pasaules valodās. Mūziķi apzinās, ka tas varētu prasīt arī vairākus gadus, taču šāds mērķis ir uzstādīts un jau sākts arī reāls darbs pie šī mērķa īstenošanas, pastāstīja ierakstu kompānijā “Mikrofona ieraksti”."
p.s. ethnologue.com uzrāda 6800 valodu aprakstus, piebilstot, ka visas 41000 valodas un dialektus aptvert nav ispējams |
| Kā noskaidrojuši amerikāņu zinātnieki... | 10:25 |
|---|
|
Pētījums: dzejnieki mirst jaunāki nekā citi rakstnieki
Dzejnieki mirst jauni — jaunāki nekā romānu autori, dramaturgi un citi rakstnieki, secinājis amerikāņu pētnieks.
Iespējams, dzejnieki nedzīvo tik ilgi tāpēc, ka jūtas dzīves nomocīti un viņiem ir tieksme uz pašnāvību. Cēlonis varētu būt arī tas, ka dzejnieki kļūst slaveni jaunībā, tāpēc tiek pamanīta viņu pāragrā nāve, pavēstīja Džeimss Kaufmans no Mācību izpētes institūta Kalifornijas universitātē Sanbernardino.
Ziņojumam, kas publicēts «Journal of Death Studies», Kaufmens izpētījis 1987 rakstnieku nāves gadījumus dažādos gadsimtos ASV, Ķīnā, Turcijā un Austrumeiropā.
Viņš klasificējis rakstniekus daiļliteratūras rakstniekos, dzejniekos, dramaturgos un dokumentālās literatūras autoros, bet ar nāves iemeslu pētīšanu Kaufmans nenodarbojās.
«No amerikāņu, ķīniešu un turku rakstniekiem dzejnieki miruši daudz jaunāki nekā dokumentālās literatūras autori,» teikts Kaufmana ziņojumā. «No visiem pētītajiem dzejnieki mirst jaunāki gan par daiļliteratūras rakstniekiem, gan dokumentālās literatūras autoriem.»
Tā kā Kaufmans pētīja arī tādus rakstniekus, kas dzīvojuši vairāk nekā pirms simt gadiem, nav iespējams salīdzināt viņu vidējo nāves vecumu ar tagadējo sabiedrību.
«Vidēji dzejnieki dzīvojuši 62 gadus, dramaturgi 63 gadus, romānisti 66 gadus un dokumentālās literatūras autori 68 gadus,» pētnieks pavēstīja intervijā ar e-pasta starpniecību.
Kaufmans izpētījis arī dzejnieku garīgo veselību.
«Tas, ko es atklāju, patiesībā diezgan lielā mērā saskanēja ar miršanas pētījumu. Dzejnieces daudz biežāk slimojušas ar garīgām slimībām nekā jebkuri citi rakstnieki un vairāk nekā citas ievērojamas sievietes,» viņš sacīja. Kā piemērus, kas liecina par garīgajām saslimšanām, viņš min hospitalizāciju un pašnāvību vai tās mēģinājumus. «Es esmu nodēvējis to par «Silvijas Platas efektu».»
Silvija Plata bija dzejniece un dramaturģe, kas 1963. gadā 30 gadu vecumā izdarīja pašnāvību.
Pēc pētnieka domām, dzejnieku agrajai aiziešanai varētu būt arī labdabīgāks izskaidrojums: «Dzejnieki savā dzīves laikā rada divas reizes lielāku atdevi mūža divdesmitajos gados nekā dramaturgi.» Tāpēc, ja daudzsološs dramaturgs mirst jauns, to ievēro tikai nedaudzi cilvēki.
«Izcils dramaturgs vai dokumentālās literatūras autors, kurš mirst 28 gadu vecumā, varētu vēl nebūt radījis savu mūža darbu,» stāstīja Kaufmans, piebilstot, ka dzejniekiem tomēr nevajadzētu uztraukties, bet gan labāk parūpēties par savu veselību.
«Fakts, ka Silvija Plata.. mirusi jauna, nenozīmē, ka, nodarbojoties ar dzeju, būtu jāsaņem brīdinājums par dzejoļu bīstamību cilvēka veselībai,» viņš teica. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}