 | |
|
draugs pusmūža krīzes iespaidā šķirās no līgavas, sūta man feisbukā savas drāmas apdeitus piecreiz dienā un es zinu, ka man jābūt draugam un jādod plecs, uz kā paraudāt, bet es zinu arī, ka tiklīdz viņa piere uz tā pleca nostutēsies, tā asaras apžūs un skats skaidri nofokusēsies uz pupiem. |
|
| |
|
Pašķirstīju žurnālu, kaut kāds Ievas Gardēdis, Dienas Rīma, Stellas Bulīmiķe vai kaut tas tamlīdzīgs. Laikam kaut kāds decembra numurs. Trīs zinātāji degustē visādas šampanieša markas un izsaka savus vērtējumus. Kādi burbuļi, cik labi dod pa dullo un tad vēl par rūgtenas šokolādes aromātu uz pūstošu pērno lapu fona, pastiprinātu ar krustnagliņām arbūzos. *sirdna* |
|
