| |
[Mar. 14th, 2025|04:00 pm] |
Nesen lasīju savu veco dienasgrāmatu un konstatēju, ka vairs nevaru internetā sameklēt to gleznu, par kuru rakstīju un pat nezinu, kas tā bija par mākslinieci. :(
Nosaukums bija "Botoksas kundzes tējas pauze", bet bildē bija tāda īpatnēja dzīva radība, kas, manuprāt, šūpuļkrēslā sēdēja un kaut kur bija arī tā tēja. Tagad ar tādu nosaukumu neko nemeklē. Vispār tagad internetā, manuprāt, tagad var atrast daudzkārt mazāk informācijas nekā agrāk. :( |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2025|02:04 pm] |
|
Pēc sajūtām liekas, ka esmu saķērusi kaut kādu draņķa vīrusu, dzeršu Adavit un cerēšu, ka arī šoreiz tas mani izglābs. |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2025|10:40 pm] |
Tas moments, kad tu stāvi supermārketa stāvlaukumā un domā nevis par to, kur atstāji mašīnu, bet gan par to, ar kuru, bļ***, mašīnu šodien uz veikalu atbrauci.
Ja star, ja star, ja prosto super star... |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2025|12:12 pm] |
Bet šonakt man sapņos rādījās reāla šausmene. Izrādījās, ka viena maniakālā slepkava - indētāja - ir tāda neuzkrītoša sieviete ar tumši brūniem, īsiem matiem, ģērbusies pelēkos svārkos un pelēkā vilnas jakā. Bet to tad uzzināja kaut kāda citu maniakālo slepkavu kompānija un tad sāka viņu medīt - tur bija gan zaļganbāls plikgalvains kārns vīrs ar sliktiem zobiem un zāģi rokā, gan meitene baltā kleitā ar gariem, tumšiem matiem un tievām kājām, gan visādi citi tikpat jauki tipāži. Un tas viss uz zaļganpelēka fona vecā mājā blakus purvam pilnmēness naktī. |
|
|
| |
[Mar. 12th, 2025|08:07 am] |
Skatos, cik ļoti tās Trampa runas par Kanādu atgādina Putina runas par Ukrainu. Un domāju par to, cik ļoti viegli cilvēki pārvēršas par lopiem, par nezvēriem, bet pretējais process ir ļoti lēns un bieži vien - neiespējams. Cik ilgs laiks paiet, lai savstarpēji naidīgas valstis iemācītos mierīgu līdzāspastāvēšanu un cik viegli ir tautas sarīdīt savā starpā.
Domāju par to, cik ļoti man patīk Eirovīzija - parasti tur gadās pa kādai labai dziesmai, bet tas nav tas galvenais. Galvenais ir tas, ka tā ir viena no nedaudzajām iespējām tautām savstarpēji apmainīties ar laipnībām. O, mums Igaunija iedeva tik un tik punktus, paldies, malacīši.
Un vēl es domāju par to, cik svarīgi būtu, lai dārziņos un skolās strādātu paši labākie un ētiskākie cilvēki. Jo - ja bērnam nav paveicies ar vecākiem - lai viņam būtu kāds alternatīvais piemērs, no kura pasmelties iedvesmu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Ikviens no mums un mūsu mīļajiem var nonākt situācija, kad viņš var būt pilnībā atkarīgs no svešu cilvēku žēlsirdības. Ja cilvēki vairs neizturas cilvēcīgi, viņi kļūst līdzīgi plēsējiem. Bet arī stiprākais plēsējs kādu dienu kļūst vārgs un tad viņu saplosa un apēd kāds cits plēsējs. |
|
|
| |
[Mar. 10th, 2025|03:10 pm] |
|
Es nupat atklāju, ka Cibā nevar sameklēt senākus ierakstus ar tagiem. :( Man meklē tikai līdz kaut kādam 14.gadam, kaut gan man ir bijuši arī vecāki. :( Ehh. |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2025|07:22 am] |
Ir briesmīgi būt cilvēkam ar sirdsapziņu mūsu laikos. Tevi lielākoties neviens nesaprot. Tu cīnies, jo zini, par ko tu cīnies. Tevi nesaprot un bieži vien pat neatbalsta tie, kuru labā tu to dari. Viņi tavu darbu labākajā gadījumā pamana tikai pēc ilga laika. Cilvēki nesaudzē savus varoņus. Viņi saka - nu, ko tu ņemies, dari tāpat kā visi. Bet ja nebūtu to dažu cilvēku, kuri dzīvotu saskaņā ar to sirdsapziņu, tā pasaule jau sen būtu sabrukusi. Mēs taču visi esam saistīti. Un katrs sīkums liekas kopā tādā lielākā puzlē, kas veido mūsu pasaules kopējo bildi.
Man ir tāda sajūta, ka es tiešraidē skatītos Romas impērijas sabrukumu. Un priekšā būtu gaidāmi tumšie laiki. |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2025|07:22 am] |
|
Flow dabūja Oskaru, šis gan vēsturisks notikums. :) |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2025|11:10 am] |
|
Fakts, ka bērnībā visvieglāk par jebko citu man bija krāt alkohola pudeļu etiķetes, runā pats par sevi. |
|
|