|
Jun. 3rd, 2004|11:38 am |
Esmu lasījis ne to vien, tak par laimi vai nelaimi manas smadzenes ir iestellētas tā, ka jau nākamajā dienā vairs īsti neatceros par ko tai grāmatā bija. Vienīgais ko atceros ir sajūta, kāda bija to lasot. Un, protams, kādā krāsā bija vāks.;)
Bet par pilsoni ar Grenobles pierakstu runājot, viņa vietā, sēstos uz velosipēda un dotos pie tās perfect actors in the perfect play. Ja būtu gadus 10 jaunāks. ;) Bet tā, visdrīzāk nospriestu - nu i nafig, pagājušas jau gandrīz 2 dienas un viņa noteikti mani jau aizmirsusi.
Tā kā varbūt apsver iespējas atgādināt par sevi. Piemēram, vai nav brīvs brandmūris, kas redzmas pa viņa logu, uz kura tu varētu pasūtīt savu portretu 10x15... metri, protams. ;)
|
|