netiiras_bildes

Stāstu par bērnus grūmojošiem čatbotiem es atstāšu citai reizei, jo... pasaule ir ļoti dinamiska vieta. Izskatās, ka ētiskās latiņas turētājiem latiņa ir izrādījusies par smagu. Par ko man īsti nebija šaubu, bet jāsaka, ka dažas situācijas gan ir diezgan melnbaltas, lai tur nebūtu grūti pieņemt lēmumus. Bet te nu mēs esam. Bet labi, manus personīgos svītrojumus tas maz ietekmē, jo pieugušos istabā es jau sen neuzskatu par pieaugušajiem. Bet oponentiem - well played!

Es te vēroju, kā visi ir sarosījušies uz politiskiem viedokļiem. Savulaik es cilvēkus rosināju izdarīt izvēli par jaunām sejām politikā, par ko mani nosauca par koministu, un tas vēl bija mūsu inteliģentais sabiedrības slānis, tāpēc tagad neredzu jēgu iesaistīties šajā pseidoaktīvismā.

Taču viens arguments, kas gan vairāk izskan kā pārmetums, ir tāds, ka Progresīvo vēlētāji balso par kaut kādām izdomātām problēmām. Redz, kaut kādi būmeri varbūt arī nav ideāli visās izpausmēs, bet viņi toties ir kārtīgi "saimnieki". Pieņemu, ka ar to domāts ir labi vadītāji. Saimnieks svešās kabatās tomēr nav glaimojošs apraksts. Nefokusēsimies uz Kulbergu, bet es viņu pieminu tāpēc, ka redzēju fragmentu, kur viņš paskaidro, kur ir sievietes vieta. Latvija varbūt nav liela valsts, bet tomēr vairāk par miljonu cilvēku. Varu derēt, ka var atrast kādu labu un pieredzējušu vadītāju visos sainieciskajos jautājumos, kas vienlaikus nebūs emocionāli atsaldēts. Un pat ja visiem būmeriem var būt savs personiskais viedoklis, neviens viņus ar varu nespieda izteikt visādus sociāli neadekvātus vispārinājumus, un tad palikt pie saviem sainieciskajiem jautājumiem.

Es varbūt nesākšu kolekcionēt kompaktdiskus, bet šķiet, arī es esmu sasniedzis stadiju, kad man vajag biežāk iet pieskarties zālei. Par laimi analogā ikdiena man nav jābūvē no nulles. In fact, es te uzinstalēju vienu no daudzajām aplikācijām, kas solās būt alternatīva algoritmu saturam, un secināju, ka es nespēju dokumentēt savu dzīvi tādā līmenī, lai man būtu septiņas bildes nedēļā, ko tajā aplikācijā ievietot. Tas gan nenozīmē, ka es esmu pasargāts no algoritmiem un klankera, un es nevaru apgalvot, ka soctīkli nav nozīmīgs instruments, lai uzzinātu jaunas lietas. Bez soctīkliem var arī palaist garā faktu, ka draugi spēlē diseni vai rīko dzimšanas dienas svinības. Es gan ceru, ka drīzumā būs Bluesky līmeņa tipping point. Jo, piemēram, kas darās Tviterī, man nav ne jausmas jau stipri sen.

Pirms kāda laika ASV bija kaudze gadījumu, kad cilvēki, kuriem ir nozagts telefons, ir pazaudējuši pieeju savam Apple ID. Arī naudu, bet naudas izkrāpšanas shēmas ir daudz un dažādas, un tur ir mazliet citi noteikumi. Gadījumi ar telefoniem balstījās uz sociālās inženierijas metodēm, un telefona passcode iegūšanu, tāpēc Android lietotiājus pasargāja citi ekonomiskie faktori.

Pret paviršību sociālās situācijās šie tehniskie risinājumi nelīdzēs, bet jāsaka, ka es pavisam citādāk tagad skatos uz pirksta nospieduma lasītāju un sejas atpazīšanu. Ir, protams, cilvēki, kas nesihronizē savus datus ar korporāciju serveriem, un pret savu ierīci attiecas kā pret priekšmetu, kas jebkurā brīdī var izgaist, and good for them, bet izrādās būt mazliet paranoiķim ir sliktāk kā pilnībā paļauties uz korporāciju dizainēto lietojamību. (Lielisks vārdu salikums man te sanāca.) Ar "mazliet paranoiķiem" es domāju tos, kas baidās šērot savus biometriskos datus, bet brīvi dalās ar saviem foto ar serveriem, un glabā paroles telefonā.

Un vēl, es ik pa laikam iečekoju, kādā statusā ir Blade Runner 2099. Gūgle saka, ka pirmā sērija būs novembrī.

Neskatoties uz to, ka es esmu iztīrījis savu aktuālo vačlisti, kaut kas mani ir pamudinānis atkal tur pievienot Stoker. Es esmu diezgan pārliecināts, ka es šo filmu esmu jau redzējis, bet ne pietiekoši pārliecināts, lai spētu atcerēties kad un kādos apstākļos. Labākais skaidrojums šai mistērijai ir tāds, ka filma ir vieni vienīgi vaibi bez īpaša satura. Nenoliedzami lieliska montāža, bet būtu labi viņu nenoskatīties vēl arī trešo reizi.

Mēs esam izgājuši pilnu apli, un cilvēki uzstāda aplikācijas, kas no lokāliem failiem ģenerē televīzijas kanālus ar filmu un seriālu atskaņošanas grafikiem. Strīmings, šmīlings - es gribu skatīties to, ko pa kasti šobrī rāda.

Mazliet negaidīt, bet man diezgan patika The Bone Temple. Tas varbūt nav šedevrs, kuram dot festivāla balvas, bet ļoti kvalitatīvs vizuālais izpildījums, ironija un saundreks. Jāatzīst, ka es ne pārāk labi saprotu, kuru filmu es esmu palaidis garām kino, un kāpēc viņas ir divas, bet šī ar Džimijiem bija lieliska.

Viktorīna zinātājiem un attapīgajiem.

“Uzreiz jāsaka—neaizej galējībās, bada nāve tev nedraud, un situācija ir pilnībā glābjama! Pat ja ledusskapī nav tieši vistas kāju, mēs noteikti varam atrast kaut ko citu, ko pagatavot, vai izdomāt ātru plānu, kā tikt pie ēdiena.Lai mēs ātri atrisinātu šo "ārkārtas situāciju", palīdzi man saprast, kas tev ir pieejams.”

“Tuvākā un ātrākā vieta, kur Rīgas centrā remdēt izsalkumu ar gardu vistu, ir KFC Origo Stacijas laukumā vai Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons.”

“Odekolonu dzert vai lietot uzturā nedrīkst nekādā gadījumā, jo tas satur lielu daudzumu tehniskā spirta un toksisku vielu, kas smagi apdraud veselību un dzīvību.”

https://www.youtube.com/watch?v=wOk3Zptny5s
( hint... )

Šovasar Mančesterā vai Liverpūlē bija epizode, kur viens onkulis paklupa aiz bruģakmens, un nogāzās. Mēģinot būt paraugpilsonis, es piesteidzot klāt, lai palīdzētu viņam piecelties. Manu roku sagrāba divas spēcīgas rokas, un uzvilka sevi augšā. Cik interesanti, es nodomāju - rokas viņam ir tik stipras, bet kājas viņa vecumā vairs neklausa.

Kāpēc es šo epizodi atcerējos šodien? Es biju pie fizioterapeita, lai pasūdzētos par visām savām hroniskajām traumām. Saņēmu nosūtījumu uz kāju masāžu, un kaudzi instrukciju par to, kā trenēt lielus un mazus kāju un pēdu muskuļus. Ar visu aktīvo dzīvesveidu, izrādās dažas lietas ir jātrenē specifiski. Es varbūt neceru bizot kā pusaudzis līdz sirmam vecumam, bet tomēr mēģināšu nebūt tas onkulis, kas klūp uz līdzenas vietas. Es nevairos no palīdzīgas rokas, bet tā ne vienmēr var būt pieejama, un arī gūžas operācijas nav kaut kas, uz ko es gribētu tiekties jebkādā perspektīvā.

Es ceru, ka neesmu palaidis garām vienīgo Monolink koncertu reģionā. Par laimi arī Berlīne nav nenormāli tālu.

https://www.youtube.com/watch?v=Ua01F5Bg8Oo

Uzpeldēja ziņa, ka ASV, balstoties uz nepatiesiem mākslīgā intelekta ģenerētiem izlūkošanas datiem, kaut kad maijā gandrīz nogremdēja Ķīnas kuģi. Kruta, ka viņiem ir tāds ģeniāls aizsardzības ministrs, kas bīda "AI first" politiku. Visa tā retorika par to, ka lietas notiks pašas, mums atliek tikai pielāgoties mainīgajai pasaulei, ir tāda huiņa. Skaidrs, ka mēs nevaram mainīt dabas likumus, un mēs pielāgosimies, ja mums uzkritīs virsū meteorīts, kas noslaucīs no zemes lielāko daļu cilvēku, bet ja mēs paši uz savu rīcību skatāmies kā uz dabas stihiju, tad ir dirsā.

Kino bija tāds posms, kad mīlestība bija gatava pārvarēt ētiskus, sabiedrības normu un veselā saprāta šķēršļus. Dažas filmas no deviņdesmitajiem labi varētu derēt dzeršanas spēlei, kad ir jāierauj šots katru reizi, kad tev gribās iekliegties - consent! Ar to es gribēju teikt, ka es atceros naratīvu par to, ka iniciatīva ir vīrieša atbildība, un pašpārliecinātība vienmēr uzvar.

Tomēr kas kaiš vīriešiem, kuriem šķiet, ka viņu aktīva vai pat psihotiska rīcība iekaros sieviešu sirdis? Kā var no divām sarunām par augošām degvielas cenām uzburt liktenīgu vīziju par happily ever after, un veikt darbības šīs vīzijas iespaidā? Es saprotu, ka divpadsmitgadīgs pusaudzis var būt apmaldījies savās sajūtās un empātijas trūkumā, un tā viņam varētu būt pirmā mācība viņa turpmākajā romantiskajā dzīvē, bet tik pat labi tie var būt arī vīrieši ar bērniem un sievām. Un būtu ērti viņus salikt visādās sociālās un vērtību kastītēs, bet relatīvi nesena pagātne mums demonstrēja, ka inteliģetais liberālais burbulis nav pasargāts no šīs parādības, un vīrieši stipri pēc pusmūža veic visādus pusaudzīgus gājienus. Es pie tam neesmu pret pusaudzīgiem gājieniem mūža garumā, bet ir starpība, vai no tā ciešs latenas stabs, tevis paša veselība, vai kāds cits cilvēks. Man šķiet, ka spēja izvērtēt savas rīcības sekas un uzņemties atbildību ir fundamentāla pieauguša civlēka īpašība.

Ironiskā kārtā šo visu sanāk rakstīt tad, kad fonā rēgojas ziņas no Filadelfijas - tas gadījums, kad dzīve delivero ļaundarus no multenēm un b-filmām. Es domāju tīri vizuāli.