Cilvēkam tiesības uz cieņu saglabājas arī pēc nāves, tādēļ no tāda ārpuskulturālā viedokļa taisnība tā kā būtu tiem, kas ir pret līķu apgānīšanu. Taču ar slavenām personu ķermeņiem pastāvīgi gadās visādas ķibeles - Ļeņins joprojām nav apglabāts, Staļins sākumā bija kopā ar Ļeņinu, bet tad viņu izmeta laukā. Kadafi tika apgānīts un tā tālāk. Šķiet, tas viss ietilpst ietekmīga cilvēka dzīvesstāstā - ja kāds ir izvēlējies varas un slavas ceļu, tad var aizmirst par mieru pēc nāves.

Nu, tas jā. Te arī kā reiz ētiskas dabas jautājums - tie cilvēki, kas nošāva Kadafi, kas īsti viņi ir? Slepkavas, vai atbrīvotāji?

Atriebēji.

Angels of Death!

Tobiš, no ētikas viedokļa - he deserved that?

Atvaino, es atbildēju drīzāk impulsīvi. Slepkavas, protams, ja jau pieliek stroķi pie galvas un nošauj. Savukārt, ja miris in action, tad neko - karā kā jau karā.

Un artilērijas vai lāzertēmēšanas kļūda, un sprādziens dzīvojamajā mājā? Karā, kā jau karā?

Tieši kara ētika nav mana kompetence, bet literatūrā tas droši vien ir apskatīts: http://www.amazon.com/Ethics-War-Classic-Contemporary-Readings/dp/1405123788