Jul. 18th, 2018 @ 11:48 pm kad sagaidu profesionālu kritiku
Ko sagaidu no profesionālas kritikas?
laikam jau pamatotu viedokli, kas balstās vēsures un konteksta izpratnē, iespējams salīdzinājumus problēmas risinājumam paralēlās, tuvās jomās.

Taču saņemu šo:
"Diemžēl neskaidrības un neērtus jautājumus rada arī RIBOCA tehniskais izpildījums. Pirmkārt, tā ir pasākumu vietu izvēle, kas atbilst Latvijas Laikmetīgās mākslas centra deviņus gadus organizētā festivāla "Surviva Kit" praksei, kas katru gadu notika kādā citā iepriekš pamestā un neizmantotā ēkā, pievēršot uzmanību Rīgas tukšo namu problēmai un mākslas telpu mazesamībai. Tik līdzīga principa izmantošana šķiet dīvaina, turklāt divas no astoņām vietām ir arī kādreizējās "Survival Kit" norises vietas – īpaši šokējoša ir kādreizējās LU Bioloģijas fakultātes ekspozīcija, kas ir gandrīz identiska iepriekšējā gada "Survival Kit" tēmai (nevienā no publiskajiem materiāliem nav pieminēti LLMC nopelni šo telpu aktivizēšanā)."

Kur rodas uz reiz divi temati, viens par plaģiatismu mūsdienu situācijā, otrs par virspusēju pieeju pamatojumam.

sākšu ar otro.
tukšo telpu izmantošana tiek piedēvēta "Survival Kit" projektam, taču netiek paskaidrots, kā pats "Survival kit" tika pie šī principa. Atgriezīsimies 2010. gadā. Manai atmiņai tas iezvanīja sajūtu, ka ideja jau radās pilsētplānotāju galvās, jo studēju kā teritoriālo plānošanu maģistratūrā un sarūkošās polsētas, ekenomikas krīze bija galvenie jautājumi. Atiecīgi atmiņā bija palicis priekštats, ka "survival kit" veiksmīgi ieleca vilcienā pateicoties rīgas domei, pilsētplānotājiem un britu padomei.
https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/rigas-duka-jeb-risinajums-tukso-telpu-izmantosanai.-725939
"Pagājušā gada rudenī kopā sanāca pilsētas pārstāvji, arhitekti, radošo uzņēmumu pārstāvji un nekustamo īpašumu pārvaldītāji, lai Britu padomes organizētā darba grupā rastu risinājumus krīzes radītajai tukšo skatlogu problēmai Rīgā."
taču tālāk nonākam arī līdz projektam Duka, kas ir laikmetīgā mākslas centra bērns.
man paliek netbildēts jautājums, kuri patiešām bija iniciatori tukšo telpu risinājuma meklējumiem, jo var gadīties, ka tas bija laikmetīgais mākslas centrs, kurš apstaigāja visas iesaistītās organizācijas, lai radītu šo ērto istāžu izvietošanas principu. Lai gan pilsētplānošanas grāmats jau sen to ierindo kā metodi šādu problēmu risināšanai.
attiecīgi es būtu gribējusi uzzināt līdz galam, no profesionāļa, kurš tad ir īstais autors tukšo telpu izmantošanas principam. Profesionālim arī būtu bijis jābūt pieejamiem vairāk un uzticamākiem avotiem, uz kuriem atsaukties.

turpinot ar pirmo
plaģiātisma tēma ir grūta un prasa īpaši smalku izpratni par katru konkrēto gadījumu. novest to līdz skaidram nepārpotamam pamatojumam patiešām ir izcila profesionāļa pazīme. ir nācies daudz diskutēt šai sakarā arhitektu vidē. pirms aptuveni 8 gadiem notika viens no populārākajiem konkursiem LV arh. vēsturē, Liepājas jūrniecības muzejam.
https://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/liepaja/izvelas-skicu-projektus-muzejam-44726
kur uzvarēja biroja "Mark" darbs, kas kāda sakritība izmantoja tieši precīzi tādus pašus projektēšanas principus, kā jaunais ģiniālis BIG. bija milzīga cepšanās, iesaistījās par LAtarh ētikas komisija un tika rakstīta vēstule bigam, ko viņi par to domā. Big atbildēja, ka viss kārtībā un principus nav iespējams nozagt.
Saskatu diezgan analogu situāciju. pat neiedziļinoties, ka diskusija par plaģiātismu kļūst ar vien acis pieverošāka pat daudz nepārpotamākās situācijās. turklāt RIBOC gadījumā ir absolūti saprotma viņu rīcīb, skats no malas, kas jautājumu par mākslu pamestās telpās paceļ jaunā stāstā, kurš aizved, pie tā, ka mākslai nav telpas un tāpēc šeit tā ir tur, kur ir.

vārdu sakot, minētajā citātā nebija ne kā, ko sagaidu no profesionāls kritikas.
About this Entry
[info]usne:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: