Nov. 24th, 2013 @ 04:41 pm (no subject)
Tas, kas notiekošajā mani visvairāk biedē, ir tas patiesais izbrīns, kurš pirmajās intervijās bija nolasāms visu celtniecībā iesaistīto pušu sejās.

Viena iespēja, kā šo izbrīnu interpretēt: "Kā gan tā varēja notikt? Mēs taču cēlām kā parasti." Diezgan acīmredzami, ka tad arī visas pārējās viņu celtās būves ir tikpat pakļautas sabrukšanas riskam.

Otra iespēja: izbrīns ir tik liels tāpēc, ka "Tieši šo objektu mēs taču cēlām rūpīgāk nekā parasti, kā gan tas atļāvās sabrukt?!?" Ja ir šis variants, tad pat negribas neko secināt par pārējām mūsdienu celtnēm.
About this Entry
[info]tidliibums:
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Nov. 24th, 2013 @ 05:51 pm (no subject)
ai nu zajebal jau par to tēmu. ja tev ir kkāda psihes trauma no tā, tas nenozīmē, ka visiem citiem arī tā ir. es nesaku, ka viss ir perfekti, tālu no tā, ir ļoti daudz mīnusu, pie kuriem ir jāstrādā, bet pēc taviem tekstiem izklausās, ka vispār nekā laba tur nav, BET IR.
About this Entry
[info]217:
Leave a comment
Permanent Link