|
Apr. 14th, 2010|07:43 pm |
Ō! Vēl viens "drosmīgs" anonīmais pielūdzējs. Jūtos glaimots.
Īsā atbilde. Novelc, noklausies, ja nepieciešams izlasi kaut ko i-netā (kaut vai Vikipēdijā) un tad pats izdari secinājumus kas ir COIL!
Garā atbilde:
COIL ir* vieni no nozīmīgākajiem mūziķiem pasaules mūzikas vēsturē (zināmajā**), gan kā COIL dalībnieki gan kā citu projektu dalībnieki, gan kā dalībnieki industriālās kultūras izveidē un astoņdesmitajos gados vieni no tās karognesējiem pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Kopš 1990.gada COIL sev tipiskajā manierē nekad neatkārtoties ieslīdēja jau sev pazīstamos ūdeņos (turpinot spēlēt "savu" mūziku, tomēr arvien vairāk eksperimentēt) tikai ar daudz plašāku stila variāciju un tad jau ne tikai tuvi šī zināmā mērā noslēgtā loka pazinēji bet arī pasaules mūzikas eksperti nodēvēja viņu veikumu, kā avangardu un eksperimentālu elektronisko mūziku, kas gan ir vienkārši mēģinājums (ne sliktākais, bet tomēr pārāk šaurs) viņus kaut kā klasificēt, lai varētu atbildēt uz tādiem jautājumiem, kādu uzdevāt tagad jūs. Patiesībā COIL spēlē/spēlēja COIL mūziku - kas balstās septiņdesmito gadu vidū radītajā industriālajā mūzikā un kultūrā, savukārt kuras aizsākumi meklējami pagājuišā gadsimta trīsdesmito gadu eksperimentālajā mūzikā (piem. musicque concrete) un mākslā, kā arī ar Tristana Tsaras eksperimentiem, kurus pēc aptuveni 30 gadiem kādā Parīzes viesnīcā no jauna atklāja bītņiku kultūras*** krusttēvs Viljams S. Berroluzs un Braions Gaisins, un, nodēvējuši to par "cut-up" tehnoiloģiju, piedaloties, angļu eksperimentālā kino režisoram Entonijam Balčam, kā arī agrīnajam datoru ģēnijam Ianam Sommervilam (nekādas radniecības ar mūziķi Džimiju Somervilu), un reizēm arī no ASV, iedzert kādu "bromptonas kokteili" iebraukušajam "bītņikam Nr.4" Gregorijam Korso****... tapa vairāki eksperimenti mūzikas, kino un uz lentēm ierakstītas (un arī vienas oficiāli sešdesmitajos izdotas Berrouza plates) dzejas eksperimemntiem, lietojot šo "griešanas" tehnoloģiju, ko septiņdesmitajos, lielā mērā pateicoties Berrouza dzīvošanai tobrīd Lielbritānijā (vismaz periodiski) un personīgai draudzībai ar viņu arī radās mūsdienu industriālā / eksperimentālā / avangardā / elektroniskā mūzika (protams jāatzīmē arī Kraftwerk, Tangerine Dream un kraut-roka un psihedēliskās mūzikas ietekme arī). Lai nu kā, no visām četrām galvenajām (mūzikas, un ne tikai, vai ne obligāti mūzikas) kultūrām (psihedēlisko es neieskaitu, jo saknes meklējamas agrāk) sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā uzplaukušajām kultūrām, savas savdabības un mūžam eksperimentālā un meinstrīmu agresīvi izaicinošā gara / rakstura dēļ, industriālā kultūra, paldies Dievam, neielidoja slavas saulītē (tad - septiņdesmitajos), tādēļ nenomira vai nepārdevās mūzikas biznesam, un caur it kā pagrīdes eksperimentiem turpināja iedvesmot daudzus vairāk vai mazāk eksperimentējošus mūziķus un tādēļ daudzi: |
|