| |
[Aug. 22nd, 2004|10:47 pm] |
Sajūta, kas ir virspusējas nav mīlestība.. ja tev šķiet, ka tu mīli kādu dēļ tā burvīgajiem matiem vai runas veida, tad tā nav mīlestība pret būtni kopumā, bet gan sajūsma par atsevišķu īpašību vai dabas dotumu un kā zinām sajūsma ir īs-laicīga.. škiet, līdzīgi ir ar mūziku. Es mīlu mūziku, es mīlu katru tās daļiņu, katru izpausmi. Jazz, blues, soul, funk, jungle, boogie blues, techno, classic, rock`n`roll, postrock, downtempo, drumfunk, idm, pop, deep house, world, electroclash, synthpop un vēl, un vēl ,un vēl. Labi, piedodiet man, bet dažādus "laužušoģitāruskatieskādsesbadass", "kviecukākaujamacūkumāteuntetovejumimanartīritāneko" un "dauzupabungāmcikspēju" paveidus es neuzskatu par mūziku kautvai tamdēļ, ka mūzika, manuprāt, nespēj dzīvot bez melodijas un grūva.
Šovakar nolēmu ielikt šeit arī kaut ko no sevis, taču izrādījās, ka izvēle nenāks viegli. Patiesībā gribēju likt kādu no mazāk šajā komūnā figurējošiem mūzikas paveidiem. Pirmā izvēle krita uz The Residents.. mūziķu, patiesībā, mākslinieku apvienību, kurai ikkatram no mums būtu jāpasaka paldies, par to ka skaņu pasaulē netrūkst drošo, kuriem gribēsies eksperimentēt un radīt ko jaunu. Iespējams tieši residentiem ir jāsaka paldies, par to, ka, lai dzirdēt džezu tā oriģinālajā formā ir jāatgriežas pie desmitiem gadu veciem ierakstiem. Taču ir tā, ka The Residents nedrīkst klausīties izraujot atsevišķus fragmentus no kopēja muzikāla ceļojuma. Izvēle paliek..
Šķiet es mazliet aizrunājos, tapēc ķeršos pie lietas. Izvēlējos trīs kompozīcijas, kas nav sava žanra spīguļi, tomēr priekš manis paliek vieni no tiem skaņdarbiem, pie kuriem atgriezties arvien un arvien.
Tortoise - Monica 6:30 no 2001 gada albūma Standarts.
Tortoise jau gadiem ir vieni no tiem, kurus sauc par postrock karognesējiem.. mūziķi, kuri nebaidās izkāpt no rokmūzikas standartiem. Izmantodami semplus, mainīdami dziesmu struktūru un darīdami daudz jo daudz viņiem pašiem vien zināmas lietas, viņi rada svaigu un inovatīvu mūziku. Runājot par darbiņu, ko esmu šeit ielicis - spēle, vienkārša un jauka spēle, kas spēj aizraut un spēj arī nokaitināt.
Dj Krush - Just be good to me 4:00 no 200, piedodiet, 2000 gada albūma Code 4109.
Krush, eh Krush.. tava mūzika ir tik tuva man, jo - jā, es mīlu džezu un - jā, hiphop bīti atbilst manam ritmam.. ak, pareizi - tātad tas ir šis triphop? Trip - ceļot, fantazēt.. hop stands for hiphop beat. Clear, see you there.
Kur ir "there"? Tas ir tur, kur valda harmonija un vides dzīves ritms sakrīt ar tavu. Šoreiz tur kopā ar Orbital.. nē, nē, ne halcyon, tas būtu pārāk viegli, vai vismaz pārāk bieži
Orbital - Belfast 8:08 no 1995 gada plates Belfast/Nothing Left un soundtreka filmai par reiveriem - Human Traffic.
Varbūt to lemts saprast tikai tiem, kas ir bijuši šajā elektroniskas mūzikas, apreibinošu vielu un stroboskopu piesātinātajā vidē.. kā ir pēc nakts, kad tu esi noguris, ausīs dīc un ir mazliet skumji. Katrs ieraujās sevī, tajā pašā laikā atverot sevi rīta mieram.. vienalga vai tu brauc automobīlī atspiedis pieri pret rasojošo logu un vēro, censdamies saprast šo neizskaidrojamo un tomēr acimredzamo parādību, kad koku stumbri paskrien garām daudz atrāk kā galotnes, vai, zaudējis laika izjūtu, dodies pāri tiltam un redzi kā saullēkts pielej tavu pilsētu.. drīz šeit būs skaļi, bet mieru rada doma par to, ka šo dienu varēsi pavadīt miega apskāvienos.
Šķiet, nu pietiks..
Mīliet mūziku !;) |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}