Nekad neesmu bijis īpaš fans, lai gan kā kolekcionārs es vēl tagad meklēju visus viņu vecos demo, lai noklausītos, tīri informācijai, un .... izdzēstu, bet jaunībā, kad metālu klausījos, tad man bija viss no "Scream Bloody Gore" līdz šim un atklāti teikšu, ka šis man kaut kā nepieleca (laikam par stulbu esmu/biju).. man favorīti bieži mainījās starp Spiritual Healinh, Human un Individual Thought Patterns, bet galu galā pēdējais uzvarēja (neskatoties uz "hitiem" Lies un Togeather As One uz Human)... Es pat kaut kad tekstus latviski mēģināju iztulkot. Man likās tik perfekta simbioze starp tektu un mūziku... un arī sastāvs... LaRoks (noteikti labāks ģitārists (bet nezinu vai dziesmu autors) nekā Šuldiners), Džīns Hoglans, Stīvs DiDžordžo.... nu kur vēl spēcīgāku sastāvu (daži Cynic fani gan uzskata Human sastāvu par spēcīgāko, kam es nepiekrītu, tomēr nenoliedzot tā spēku). Vot neatceros vai uz Symbolic bija tas pats, kas uz IThP, bet man liela aizdoma, ka nē. Symbolic man likās nedaudz tā kā Death Metal pop albums (lai gan Šuldiners droši vien to tā nebija domājis) - pāris superīgi gabali, ieskaitot tituldziesmu, bet pārējais jau nu pārāk tehnisks un navaročenijs death metal.. tik navaročenijs, ka parastam klausītājam kļūst garlaicīgi... bet varbūt es vēl tad tam nebiju nobriedis, savukārt tagad gandrīz neko tādu vairs neklausos un nav arī vēlēšanos šo "vēlreiz atklāt".
Bet tā, malacis, ka ieliki.