muzons [x_f]

Viegls iesākums.

• Camille Yarbrough - Take Yo Praise (4:10 @128kbps = 3.82MB)
• Ellen McIlwaine - Higher (3:42 @128kbps = 3.39MB)
• Yvonne Elliman - I Can't Explain (3:09 @128kbps = 2.89MB)

Tas nav plaģiātisms! Tās nav parodijas! Tie ir oriģināli. Seni un labi. :) Tiešām seni. Nekad nebūtu iedomājies, ka Fatboy Slim klausās ko tādu. :) (Un, ja jau klausās, tātad viņam patīk. Man arī.) Turklāt ne vien klausās, bet pēc tam vēl arī semplē un rada deju mūziku. Turklāt no kaut kā tāda! Brīnums, ne? Katrā ziņā, kad klausījos pirmoreiz, tad biju pamatīgi pārsteigts. Albums saucas Norman Cook – «Break from the Norm» (2001). Daudz patiešām jauku gabalu.
Tiem, kas pazīstami ar Fatboy Slim daiļradi (hih!), būtu interesanti, klausoties šo albumu, censties noteikt, kas ir kura dziesma. Man dažām sanāca uzreiz, dažām tikai ar trešo reizi. Nav viegli atpazīt. Take Yo Praise -> Praise You (You've Come A Long Way, Baby (1998)), I Can't Explain -> Going Out Of My Head (Better Living Through Chemistry (2000)). Otro neatradu, varbūt Boul Surfing.
Žēl, vietas pietrūka, būtu ielicis vairāk. Jums tie ir jādzird!

Tālāk divas funny dziesmiņas.

• Jaffa - Star 67 (6:03 @160kbps = 6.94MB)
• Morcheeba - Women Lose Weight (4:17 @256kbps = 7.85MB)

Jaffas gabals. Nu, kā muļķoties pa telefonu. Zvanam kādam francūzim un prasam, vai var parunāt ar viņa sievu. :) Skaidrs, ka viņš drīz vien tam zvanītājam uzbrēc «Fuck off!!» un draud ar policiju. :) Kas par mūzikas stilu gan nezinu. Tāds.. lounge. Albums - Elevator.
Morcheeba - kādreiz tas bija trip-hops. Tagad - pops. Small message from Morcheeba. Pamācība, kāpēc sievietes nedrīkst kļūt resnas. :) Labs iemesls. Nāvīgi labs. :) Tikai.., nu.. Dziesmām vārdi jau tāpēc ir, lai tajos kāds ieklausītos. Charango (2002).

Drūmais noslēgums.

• Muse - The Gallery (3:30 @160kbps = 4.01MB)

Bet tāpēc jau tie ir Muse, lai būtu drūmi. Šis gabals ir lai parādītu, kā defektu pārvērst par efektu. Skaņas kropļošana. Bet tā nav no pārmērīgas kompresijas. :) Jo kropļota tiek tikai viena skaņa, pārējās paliek tīras. Vispār jau tur nav daudz skaņu, bet tās visas kopā tik un tā rada drūmu priekšnojautu. Hullabaloo Soundtrack (2002).

Apsolos nākošreiz ielikt ko nopietnāku. :)