|
|
|
Februāris 22., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kuminjsh | 12:18
"Tu pat iedomāties nevari, ko es šurp braukdams piedzīvoju! Pirmkārt jau tās rozes! Ja Tu zinātu cik viņi plēš par puķēm! Lai kā es centos pierādīt viņu viedokļa kļūdainību, tak neko jau tādiem margināļiem neieskaidrosi. Un pēc tam... tik daudz ārprātīgo un vienkārši stulbeņu uz ielām! Visi šitie biezie debīliķi ar savām negodīgā veidā iegūtām mašīnām! Nesaprotu, kur valdība skatās! Man knapi izdevās savu Opelīti izgrozīt bez avārijas!" Konrāds augstā balsī runāja, noaudams ielas apavus un ar atvieglojumu iemaukdams nogurušās pēdas Elizbetes pašrocīgi adītajās čībiņās. Gaisā izplatījās uzmācīga un visai nepatīkama smārde. Kaķis, kas glūnēja gar virtuves durvju stenderi noraustīja degunu: "Un šitas ir tas slavenais Konrāds?! Phe!"
Elizabete pielūgsmes pilnām acīm vēroja savu mīļoto, te viņas uzmanīgais skats ievēroja kādu saini RIMI maisiņā. Elizabete to vērtējoši nopētīja, tad paskatījās Konrādam acīs.
"Ak, jā, dārgā, es Tev sagādāju dāvanu. Tā kā Tu jau sen gribi mājās kaķīti...", viņš svinīgi pasniedza maisiņu, "tad nu es..." Elizabete trīcošu sirdi ielūrēja maisiņā. Tur tiešām bija kaķis - pūkains, mīksts, rozā krāsā. Rotaļu kaķēns. "Mīļais..." viņa nedroši sāka. Bet tajā brīdī jau Konrāda šaudīgās, blāvi pelēkās acis bija sastapušās ar nicinošo koši zaļo acu skatu, kas uz viņa pusi tika mests no virtuves durvīm.
"KAS TAS?!" Konrāds falsetā iespiedzās un viņa taukainie, paplānie mati uz pakauša saslējās stāvus ka vēja piepūsta bura.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |