13:33 Ja nu kāds nelasa ko murkjelis ar kuminjsh sarunā komentāros..
Krimināla joku novele ar erotisku piesitienu vienā ainā.
Darbības vieta – Kādas Slepenas slimnīcas palāta. Pie logiem restes, caur kurām redzams zaļojošs priežu mežs.
Darbojas: Murķelis, Kūmiņš, Laukuroze un Sanitārs un Žurka.
Sēž Kūmiņš ar Murķeli palātā uz gultiņas, šūpā kājas un spriež par to, kurai no viņām uzticēs valdību veidot.
Kūmiņš: „vajadzētu nolaupīt Laukurozi un atstiept te - uz traķeni!!”
Murķelis: „nojauta man saka, ka Laukrozei arī vajadzētu, tepat būt.”
Sāk uzmanīgi meklēt - paskatās uz sāniem, aiz muguras, sanitāra halātā, savā piedurknē. Arī Kūmiņš neiztur un pieceļas, paskatās uz krēsla sēdekļa, zem gultas, palūr zem segas, atrod apzelētu čupačupsi ar alus garšu
Kūmiņš: „Aizdomīgi, ļoti aizdomīgi!”
Murķelis, neticīgi galvu šūpojot: „Ni, NI, tikai apzelēts, - tā nav Laukroze!”
Kūmiņš: „Labi, Caps meklēs tālāk!”
Murķelis, pakasa pakausi: „Или что-то случилось, или... одно из двух.” (c) sljedstvija vedut kalabki
„Сверим часы!”, saka Kūmiņš izvelk saules pulksteni un pieregulē/ (c) tur pat
Murķelis: „Шеф, у меня версия! Laukuroze tupēja zem gultas ar čupacupsi mutē... ieraudzīja sanitāru, izmeta čupačupsi...un ... devās pavedināt sanitāru!”
Kūmiņš: „Reāla versija!” Kumiņš četrāpus ar lupu rokā lodā pa palātu. Atrod vienu augstpapēžu laiviņu un krūšturi. Sarkanu. Ar mežģīnēm./
Kūmiņš: „Tas droši vien pieder sanitāram!”
Murķelis, sitot sev pa pieri, kā kad pēkšņi ko atceras: „Mēs zem galda skatījāmies??? parasti viņa tur vīriešus zem galda... „
Kūmiņš paskatās zem mazā žurnālgaldiņa. Atrod stūrī iespiedušos žurku.
Kūmiņš: „Laukurozi redzēji?"
Žurka noraidoši papurina galvu. Kuminjsh dodas tālāk. (četrrāpus, pakaļgalu izslējis, ar lupu rokā). Pēkšņi izsaucas Kūmiņš: „Kas tad tas?! Vai tā nav asins peļķe?!”
Murķelis tēlotā izbrīnā palūkojas uz asinīm: „Ārprāāāāccccc! kas tad tas tāds?!?!?! „
/un ar kāju cenšas paslidināt zem gultas savu mazo cirvīti/
Kūmiņš: „Ai, ai, murkjelis, kak nje stidno, opjatj za staroje.???”
Murķelis aiziet nokaunēties.
Laukuroze, kaut kur no augšas: „Šausmīgi uzjautrinoši sēdēt un šūpoties uz griestu lampas un skatīties kā jūs mani meklējāt.. Naivās...:)Un ja sanitārs mani nenodos, jūs mani līdz trešdienai neatradīsiet..”
Kūmiņš (ar pārsteigumu balsī , bet iepriecināts): „Ta jau Tu no augšas redzēji - KO nogalināja Murķelis?”
Laukuroze: „” Skaidrs, ka redzēju! Zini to Napaleonu no 4 palātas.. Nu nevis to, kurš imperators, bet to, kurš kūka.”
Kūmiņš: „Aaa, nu skaidrs! Tagad tikai jāatrod, kur viņa noslēpa līķi! Es Tevi nenodošu - sēdi vien tālāk. Abi ar to smuko sanitāru..”
Laukuroze: „Varu pateikt arī kur Murķelis līķi lika - Galva zem spilvena.Kājas un rokas skapī. pārējais rūpīgi sadalīts un paslēpts puķupodos.. miskastē un tajā burciņā. A šito te.. nu to (kauns teikt ko, nu to, kas pēc desiņas izskatās) Murkkjelis kabatā iebāza
-- A es pasēdēšu vien.. Mums te forši. Baigi tālu redzēt var.. Līdz Jūrai no 7.palātas”
Priekškars nolaižas.
Kad priekškars atkal paceļas Laukuroze nolaidusies no lampas stāv skaista ar sanitāru padusē. Kūmiņš uzlicis roku uz pleca Murķelim, kuram padusē viena no Napaleona kājām.
Applausi negrib rimties!!!
|