Kā jau kārtīgā civilizētā sabiedrībā, arī Cibā, bez kroga bija arī pritons, kurš bija iekārtojies baznīcas pagrabos un kura turētājs bija vietējais mācītājs sadams - slaids jauneklis ar gariem melniem matiem, miglainam acīm, masīvu riņķi degunā un baltu miroņgalvu uz melnā talāra. Ikreiz svētdien sakot kārtējo savu sprediķi, viņš aicināja neiet uz krogu, bet palikt baznīcas klēpī un bija cibiņi, kuri šim aicinājumam klausīja un prom no baznīcas tika prom labākajā gadījumā pirmdienas rītā, bet dažiem gadījās arī aizķerties līdz pat nākošajai svētdienai.

Tas protams bija kā dadzis acī affair, kuram šāds pritons nesa vienus vienīgus zaudējumus un ne reizi vien affair kad svētdienās bija maz klientu, solījās iet dot  sadams bietē, bet viņam parasti kājas tad neklausija tik labi, lai līdz baznīcai aizvilktos (nemaz nerunajot par tikšanu tās pagrabos).