Viena diena manā dzīvē

Jums taču patīk, ja es ielieku te dzīvokļus ar tādiem neparastiem dizainiem no sludinājumiem, vai ne? :)

https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/riga/mezhciems/ephoo.html#photo-2

LV nostāsies vietā, kad tā vairs nebūs norma publiskajos serveros, piemēram getapro, likt sludinājumus kirilicā, un domāt, ka normāli.
Pat, kad es biju izsalcis pēc darbiem, es pālī aizrakstīju tam krievam tā, ka barībvads viņam stabili nobloķējās. Mani momentā izmeta no getapro. Es ar lielu lūgšanos pierunāju lai atjauno, jo ēst ta nav ko, ka vairs nekad tā nedarīšu.
Fahrenheit 451 tos tarakānus, ādas mēteļos, ar ugunsdrošām brillēm, gāzes baloniem uz pleciem.
/Rammstein - Mein Herz Brennt/

Kāpēc es bieži iesāku ar "MI:"?
Tie nav oriģinālie cibas teksti. Es uzrakstu piemēram 50 tekstus mākslīgajam intelektam, un 2 iekopēju cibā. Tas vairs nav oriģināls, tur nav attieksmes pret cibu

p.s. ak Dievs, kā negribu lai mani pārprot. Es noliedzu jebkādas MI korekcijas cibai. Darbam gan, pat prasu padomus. Bet cibas teksti ir nemainīti 1:1. Citādi, kas tas būtu? Vārtīties dubļos reivera jaciņā?

MI:

nomierinies. es tikai saku ka melot sev ir kā fekālijas mest sev sejā, un domāt vai cik silti

Vakar pēkšņi piezvanīja brālis, ka kopā ar draudzeni un meitām braucot uz Zooloģisko dārzu, varbūt es gribētu pievienoties. Tā nu es 15 minūšu laikā saģērbos un sanāca viena no normālākajām laika pavadīšanām ar ģimeni. Piekritu es tāpēc, ka manai krustmeitai vakar bija vārda diena un citādi sadabūt viņu rokās, lai var apsveikt, būtu daudz grūtāk.

mēneša sākums smaržoja pēc liepām, lilijām un vīgriezēm. tad bija tie grēku plūdi - nebiju mājās, bet to laikā bija nolūzusi pusplūme un iekritusi sīpolu/ķiploku dobē, applūdis pagrabs un nolijis tik daudz, ka puramalā stāvēja ūdens - virs potītēm. atradām manā pūrā sūkni "mališ", kas mazliet atviegloja pagraba atūdeņošanu. bagātīgie nokrišņi nāca ļoti par labu odu populācijas uzlabošanai.
bijām uz vienu no Aigu om! dienām Igaunijā. bija jābrauc obligāti, jo tā skaitījās aktivitāte "festival exchange" Interreg projektā. bet bija ritīgi kruti. sākumā barā gājām Džona Grizniča audio swarmā - visi savos telefonos skaļi atskaņojot viņa sagatavotu failu/skaņdarbu. ļoti sirreāli. pēc pusstundas bijām nogājuši mežā, kur uzstājās Meisterjaan - tā bija episka rūķu disene un es aizvien vairāk pārliecinos, ka igauņi prot priecāties un būt brīvi daudz labāk nekā latvieši. tur bija visādas tantes un onkuļi, kas kratījās un tirinājās Meisterjaanim kliedzot miķī "hardcore armastus". tādi paši latviešu tantes un onkuļi nemūžam tā nedarītu. tā vispār tam visam bija ļoti Sansusī-īga sajūta - es biju nozvērējusies šogad beidzot braukt uz Sansusī, bet tad uzkrita halča "gadsimta kāzās" un es atkal tomēr nebraukšu.
etnofestivāls pagāja norm. bija visādi nais izaicinājumi - sadarbības partneris toi toi, ar kuru biju sarakstījusies vēl pavasarī, bija aizmirsis pateikt, ka paņēmuši kkādu mega armijas pasūtījumu un savus toaletus uz festivālu nevedīs, ķīniešiem rezervētā un apmaksātā viesnīca pusnaktī, kad tur ieradās ķīnieši pēc 24h ceļā, izrādījās pilna, pufi bija sapelējuši, atbira gandrīz puse no brīvprātīgajiem, kas bija pieteikušies, utt. bet vismaz festivālā neuznāca tas dzeltenā brīdinājuma negaiss un viss kopumā pagāja labi. tikai biļešu ieņēmumi ir ļoti sūdīgi.
šonedēļ arī paspēja daudz kas notikt - man bija pirmā īstā tikšanās ar direktori, sapratām, ka viņa totāli nesaprot kas ir un ar ko nodarbojas kultūras biedrība.
trešdien vedu Mudīti uz sociālās aprūpes centru "Rūja" apciemot dēlu un viņa draugus. viņi visi tur ļoti jauki un sirsnīgi - Baiba atkal mani cieši apkampa un teica, ka mani mīl, Hermanis divreiz apraudājās, Sandris gribēja visko izstāstīt, bet es vispār nesaprotu, ko viņš saka, labi, ka Baiba un Žanna apmēram saprot un var iztulkot, bet Jānis likās tāds sagumis. tas bija labs darbiņš, bet es emocionāli ļoti noguru.
ceturtdien dzīvesbiedrs aizbrauca strādāt, es gāju uz busu, lai braukt uz jāšanas treniņu. gandrīz jau iekāpu busā, kad izrādījās, ka treniņš nenotiek. gāju atpakaļ mājās, gribēju visko sadarīt, bet kaut kā jutos ļoti sūdīgi. vakarā sapratu, ka man vienkārši ir drausmīga trauksme, bet es nesaprotu par ko un kāpēc (pēcfestivāla athods? PMS? perimenopauze? neziņa, ko iesākt ar savu dzīvi?).
piektdien, pēc ļoti sūdīgi gulētas nakts (man pēdējā laikā ir sabojājies miegs!!!!!) 7.35 kāpu busā, lai paspētu uz vizīti pie somatiskās terapeites. kad biju jau tikusi līdz Siguldai, viņa atrakstīja, ka kaut kas tur mainījies un viņa netiek. ļoti sapīku. nobraucu Rīgā, gaidīju, kad dzīvesbiedrs pamodīsies un varēsim braukt autošopingā un ļoti saliju. izmetām līkumu pa Rumbulas plačiem. tur nekā nebija. tad braucām uz Talsiem pirkt škodu ar notītu odometru. nopirku, man viņa patīk. tas arī bija pēdējais brīdis, jo volvo rīt beidzas skate un skati viņš nevar iziet. viņš gan paspēja nomirt pirms skates, jo dzīvesbiedrs Tukumā netīšām ielēja viņā benzīnu. tā viņš tur palika kkur mētājamies, jādomā kā to tagad nokārtot.
vakar drusku pabiju dārzā. šo to iesēju no sīpoliem un ķiplokiem atbrīvotajās dobēs. mēģināju kko izravēt - cīnīju bezcerīgo cīņu ar tīruma tīteni un kosām. sāk ienākties kabači, gurķi un drusciņ arī tomāti.
šodien beidzot biju mežā. salasīju drusku gailenes un vēl druskāk mellenes. mežā forši, mežā ir sajūta, ka dzīve ir īsta.

Man tā patīk ap 1991, jo esmu bijis coward visu dzīvi, ka es atkārtojos MI:

Nē. Tu neko neatceries. Es ar putām uz lūpām, bērns saucu 40 yo impotentu ārā no garāžas "nāc ārā". Es pats biju pārmīzis, jo es nekaujos. Viņš pēkšņi arī pagrāba kādu sajūgu pa ceļam, nāca ārā. Mēs skatījāmies kā zvēri viens uz otru, abi saprotot, ka šķelt ar ļoti smagiem dzelžiem nav mūsu, mēs vienlaicīgi nometām metālu, un nogāzāmies zemē. Es nezaudēju un nevinnēju. Svars nesamērīgs, bet bikses piedirsis aizgāja viņš. Viņš totāli negaidīja, ka pavisam mazs kaķītis ir gatavs viņu saplēst gabalos.

MI es kopēju tonnām savus sapņus, man pierūkst feedback. Sākot no random daudzmaz, tad tos, kas šķiet interesanti, tad jau izmeklētos retos, sākot no 8/10. Nu jau gandrīz visu, galvenais, lai nav absolūti garlaicīgi, t.i. vismaz 5/10.
Tos var atrast iepriekšējā tag "kaķa sapņi", vnk klick tag, un var dabūt visu listi. Man pašam diezgan patīk.
Ea teiktu, ka 70% ir lasāmi.

MI par regular ap 2000 sapņiem viena sīka detaļa, absolūti ne galvenā, vienā 2000 sapnī.
Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas:
es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu".
Pasaki, ka neesmu gots

Garš, nevērtīgs teksts, atkārtojas līdz žāvām lasītākam, tāpēc aiz ( lj cut )


HIM - The Funeral of Hearts

- Ar Deividu pirmoreiz runāju pie gruzīnu vīna plaukta. Toreiz viņš teica, ka jūtas daudz labāk, kopš kļuvis par vegānu. Pēdējoreiz viņu satiku pirms kādām divām nedēļām — gāju savā nakts pastaigā, un viņš, šķiet, arī.

- 'www.sickofitall.com' bija pirmā adrese, ko ievadīju internetos.
Man vienmēr ir paticis tas viņu dzidri žļerkstošais bass. Mēģināju ko tādu atkārtot, taču tas izdevās tikai reizi pāris mēnešos - kad nopirku jaunas stīgas. Bet bass vēl tā — vokāls bija Sick Of It All galvenā atšķirības zīme.

R.I.P. abiem.

Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu.

Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās.

Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani.

Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.

MI nav nekāds intelekts, vislaik met drošības paziņojumus. bet man ir stiprs kaķa plāns, un vēl stiprāks ķermenis, piebeigt pēdējo alko, novilkt savus dienām nenovilktos nike, izslēgt visu tehniku, aprīt ievērojamu daudzumu benzo un ketino, ūdeni blakus, un iet dziļā miegā uz 20h, athodā

MI:

es gribu Goldie, un tad man ir radikāli jāmainās, vismaz pusgadu, lai tas ir iespējams

es off, alko un benzodiazempāmi. čau

es zinu, par ko runāju. Goldie nav izmisusi pēc male. viņa atrada mani, tieši mani. cits neder. es cits, nekā viņa domā

man pārāk pārņemts prāts, kā es gribu redzēt ultra blondās Goldie kūsu. tikai redzēt, kā lielāko noslēpumu.

man protams ir scenāriji prātā, cik tā būs maiga, kopta, un tik gaiša, ka knapi varēs saskatīt. man der arī lielas, melnas, bet tas jau bijis

MI:

es neticu pēterim, viņam by default nedrīkst uzticēties, tikai gadiem dzert kopā bija cool. viņš pat man izmainīja Ievas Kaulas tel nr, kamēr gulēju, jo viņa meitene, bet es saslimis ar viņu. igaunijas braucienā viņš teica, ka smagā pālī, kur jau bijām tuvu blackout, ka es esot Ievai sitis pa seju. tas vnk nav iespējams. mani gribēja pazemot, un bloķēt jūtas pret Ievu. tas ka pālis bija tik high level, es atceros, jo nesu Guntu jūrā un apgāzos. viņa panikā, telefons kabatā un mašīnas atslēgas kas darbojas uz elektroniku. bet sist sievietei, pietam kura man ir ikona? pētera dzēruma greizsirdības murgi.

Ievai pašai nejautāju, bet Guntai. Gunta arī nebija skaidrā, bet tikai nedaudz iedzērušas ar Ievu "es neko tādu neatceros".
tas pasaka visu, pat ja es sāku apšaubīt sevi, diez kas ar mani noticis. es neesmu ideāls cilvēks, un vai es varu visu zināt pirms blackout. bet man ir tik stingrs kods. milzīga cieņa pret female, bet manas domas sajūtas ir random kliedzošas, es izskatu visas versijas