Viena diena manā dzīvē

Tad nu šis būs foto-atskats uz diezgan vienkāršu, bet skaistu un dzidru sestdienu. Pieļauju, ka daudziem tas atsauks atmiņā studiju laikus, kad biežākai vizināšanai starp vairākām mājām bija gandrīz vai rituāla nozīme. Maršruts: Valmiera-Cēsis-Priekuļi




Labs rīts. Pulkstenis rāda apmēram devīto stundu, bet laiskoties īpaši nav ļauts.


Ikrīta skats apkārt. Šoreiz istabas biedreņu nav.


Pa logu šādi, jau vien vērā ņemams izdevušās dienas veiksmes faktors



Rituāli un atgādinājumi




Laika čakarēties diži nav, pāris rīta darbi pirms došanās uz māju


Nezinu, cik vēl bieži man mūžā tā gadīsies, bet šajā dzīves posmā mans kaimiņš ir baznīca



Valmieras džeki






Kā jau sestdienas rītā, patukšs un kluss, vajadzīgās grāmatas diemžēl nedabūju, bet no hard feelings


Skats no Rimčika

Pa ceļam atpakaļ uz kojām iekāpu lokālajā erdēā, vīriešu krekli tur diezgan apskaužami, tad nu, lūk, šis ir mans divlatu guvums


Komunikācija




Pat ierados stacijā diezgan laicīgi


30 minūšu izpriecas

Galamērķī


Pēc nelielas tikšanās un gandrīz jau kāpšanas busā uz mājām, man zvana un saka, ka nekā nebūs, tomēr mazliet jādodas uz Loka ielu sejas satikt






Sejas sauļojas istabā, iegrūž ķepās dzintara alu





Šis jau Priekuļos. Kāds kā vienmēr nezina, kur likties ar savu prieku, mamma man un māsai atlasījusi..khmm.. nedaudz literatūras

Dienas deva. Klāt nāca biezpiens ar lokiem, viss garšīgi un labē.


 Pastētmaize, māsa un kaķa instinkti


Acīmredzamās semkas




Akadēmiskā pauze. Tieši tik normāli.


Pēdējā pastaiga. Āra dzidrums gan ir nomainījies pret kārtīgu sniegputeni, kas iemūžināts netika.


Noslēgumā - Bergmana "Fanny och Alexander" un gulēt.