Viena diena manā dzīvē

rīta tviteris, maizītes, kafija un teksta atkārtošana.

rīta pirmā cigarete ar to pašu kafiju, 

šī ir tā māja, uz kuru es eju gandrīz katru dienu, arī brīvdienās.

oranžie - darbā, pelēkie - nav.

otrās kafijas, otrās cigaretes. (režisori bieži saka, ka pa taisno no ielas uz skatuvi nedrīkst iet)

mirklis pirms mēģinājuma

pusdienas ar kolēģiem (frikadeļu zupa, kartupeļi šampinjonu mērcē) (kopā 1,50 lvl (ir izdevīgi dzīvot perifērijā))

tērpu pirkšana, šoreiz new yorker'ā, bet bieži gadās humpalas vai arī speciāli šūti tērpi. 

neskatoties uz pilnajām rokām, viss jādara pašam

kārtējā kafija, kārtējā cigarete. cigarešu skaits ap šo brīdi jau ir nojucis, kafija varētu būt 3. vai 4.

līdz izrādei apmēram divas stundas, skatuvnieki pabeidz montēt scenogrāfiju. (~17:00)

mums tikmēr teksta caurlaide

savus tekstus atkārtoju individuāli savaā grimuškā.

stunda pirms izrādes sākuma, atspulgā var redzēt gaismotāju, kurš piekruķī pēdējās spuldzītes.

kaujas gatavībā. izrādes laikā diemžēl fotogrāfēt nedrīkst, nebūtu korekti pret skatītājiem.

pēc izrādes, mantiņas savāktas, diena noslēgusies, kko apdomāju un līdz rītam.

vēl bija divas stundas bufetē, kuras nesanāca piefiksēt - visādas runas un sarunas, pīpēšana utt un tā joprojām.

beidzās viss ar nesankcionētu un neplānotu iedzeršanu kopā ar izrādes režisoru. (konservs - store)

taksi neatcerējos nobildēt. gultu, pirms gulētiešanas, arī neatcerējos nofotogrāfēt.