Viena diena manā dzīvē

Mani rīti sākas ar viņas smiekliem un drēbju kaudzi (fonā). Vienmēr. Labi, ka ne otrādi. Lai vai kā, pamostos ļoti nogurusi, ap 9iem.


Drēbju skapis. Automātiskā darbība ar maigu piepūli smadzenēm- ko lai viņai šodien uzvelk. (Vai es jau minēju, ka naktī esmu gulējusi max 2h no vietas?)

Sākas apgaita. Nesen nomainījām logus, jāpieliek šodien beidzot plānie aizkari. Ap plkst.11 aizmiegu kopā ar meitu.

Kārtējais dublis ar drēbēm. Lieku mazgāties, cik labi, ka mūsdienās ir veļasmašīnas! Mana mamma savā bērnu laikā teica- katru diena veļas diena.

Jāiet jāpaskatās pastkastīte. Mums ir kolosāls zaķis uz durvīm, aizkavējies no Lieldienām. Ziemassvētku laikā būs jāuztapina tam cepure varbūt.

Šī ir vieta, kur būs Adventes kalendārs laikam. Tagad tur ir aktuālās kartiņas no postcrossing.com un dēla veidota robotmeitene.

Pienācis laiks pabarot jaunkundzi un uzēst pašai.

Drēbes izliktas, tagad varam iet ārā.

Pabrauca garām šiten tāds (pa dzelzceļu). Ārā superīgs laiks vispār.

Galamērķis ir divi veikali- Zaļā lampa un Zaļā zeme, abi blakus. Stūrī redzama Ozoliņa konditorija.

Kamēr meita guļ, var palasīt, uzēst un vēl ātri, ātri visu ko. Iesaku šo tēju, mana feivorit!

Te redzamas uzkodas līdz vakariņām un vēl negatavas vakariņas. Bērna zīmējumā redzams zibens ar diviem bērniem un velnu. Gan jau kādam būs ko teikt par šo.

Laiks pienācis iet pakaļ vecākajam. Meitai foršākais brīdis dienā- spiedz un smejas.

Mājās par mantu sakārtošanu un labu uzvešanos šodien tiek skatīts muļķiks.

Atkal sīkie darbiņi (labi, ka ir mašīnas).

Te izvēlos pastkartes.

Iet Ugunsgrēka kārtējā sērija. Vīrs darbojas pie datora.

Pēc bērnu novietošanas gultās, laiks dušai. Beidzot!

Klikt naktslampiņai. Ar labu nakti. Pulkstenis ir mazliet pāri vienpadsmitiem.