Lauki, pēcpusdiena. Darīt nav ko. vecenīte saka: - Vecais, a vecais, davai jaunību atceramies! - A kā tas ir? - A uzaicini mani it kā uz randiņu! - Nu labi. Nāc šodien, vecā, septiņos pie upes. - Nu labi. Atnākšu. Vecais uzpošas, paņem balalaiku, iet pie upes un gaida. Pulkstens septiņi - vecās nav, astoņi - nav. Deviņos arī nav. Atnāk mājās vecais - nosalis, nikns, a vecā uz krāsns guļ! - Vecā TU KO? - A mani ķipa mamma nepalaida!!! |