- Pilsoņi, sagatavojiet uzrādīšanai biļetes! Pēc tam viņš sāk kontroli. - Jūsu biļeti...lūdzu..tā..jūsu biļeti...Pagaidiet, pilsoni, ko jūs man dodat? - Biļeti! - Kādu biļeti? - Uz futbolu! - Kāpēc man to rādāt? - Kā - kāpēc? Jūs taču man pats prasījāt! - Jā, bet šī nav īstā biļete. - Bet citas man nav! - Tātad jūs braucat bez biļetes? - Tas ir - kā bez? Bet ko tad jūs turat rokās? - Biļeti uz futbolu. Bet uzrādiet man, lūdzu, dzelzceļa biļeti! - Tātad man vajadzētu pirkt divas biļetes? - Nē ,jums vajadzēja nopirkt vienu - dzelzceļa biļeti! - Bet vai tad ar to es varētu noskatīties futbolu? - Kāds te sakars ar futbolu? Kur ir jūsu biļete? Paklausieties, ko jūs no manis galu galā gribat? Jūs prasījāt biļeti - es iedevu. Ko jums vēl vajag? - Ar šo biļeti nedrīkst braukt vilcienos! - Kāpēc nedrīkst?Vai tad uz tās ir rakstīts, ka nedrīkst? - Tas ir pats par sevi saprotams! - Kas saprotams? Ja nedrīkst, tad jau vajag uzrakstīt! Lūk, šeit ir rakstīts "smēķēt nedrīkst", un es nesmēķēju... - Paklausieties, pilsoni, lai brauktu ar vilcienu, ir jāiegādājas biļete. Ja jūs brauktu ar autobusu, jūs taču arī pirktu biļeti? - Kādēļ man jāpērk divas biļetes - uz autobusu un vilcienu? - Tad jums dzelzceļa biļete nebūtu jāpērk. - Es arī nepirktu! - Bet jūs taču braucat vilcienā? - Jā, bet es nebraucu autobusā, es braucu uz futbolu! - Kāds tam visam sakars ar futbolu? - Vienkārši, ja nebūtu futbola sacīkšu - vai es brauktu? - Nē! - Vai man būtu jāpērk biļete uz futbolu? - Nebūtu! - Bet uz vilcienu? - Arī nē! - Nu ko tad jūs man piesienaties? - Bet jūs taču braucat? - Uz kurieni? - Uz futbolu! - Bet man taču biļete ir? - Ir! - Nu ko tad jūs no manis vēl gribat? - Es? Es neko... - Bet ko tad jūs šeit gaidāt? - Es negaidu! - Nu tad ejiet? Kontrolieris samulsis izsit biļetē caurumu. - Lūdzu! - un viņš grīļodamies pieiet pie nākamā pasažiera. - Jūsu biļeti? - Lūdzu! - Ko jūs man rādāt? - Biļeti! - Kādu biļeti? - Dzelzceļa! - Bet vai uz futbolu jums biļete ir? - Nēēē, nav...(?!!?) - Tad, pilsoni, lūdzu, nāciet man līdzi...
|