| Gabriels Garsija Markess "Simts vientulības gadu" |
[20 Mar 2006|04:09pm] |
Man nepatīk, drošvien ar, ka nepadodas literatūras kritika. Varu tikai pateikt vienu: mīlu literatūru, kas ievelk sevī līdz pēdējai lappusei un pēcāk izplēš tavu pasauli par vēl dažiem centimetriem. Šīs grāmatas izlasīšana ir kā grūta šķiršanās no ārkārtīgi mīļa un tuva cilvēka, kura pietrūks vēl ilgi, ilgi, līdz atmiņas izbalēs un tās apjoms ir tikai priekšrocība.
jūsu pievilināšanai, lai piedzīvotu, ko piedzīvoju es, uz labu laimi uzšķīru citātiņu: "Un tieši tad viņa arī ievēroja, ka par Maurisio Babilonijas tuvumu aizvien pavēstī dzeltenu tauriņu bars. Viņa gan tos jau bija redzējusi mehāniskajās darbnīcās, bet nodomājusi, ka tauriņus pievelk krāsu smakas. Reizēm viņa bija manījusi kinoteātra pustumsā tauriņus virmojam ap Maurisio galvu"
|
|
| pāris jautājumi par kodu |
[20 Mar 2006|07:56pm] |
Jau pirms kāda laika izlasīju Da Vinči Kodu. Protams, sūkāja, bet man patika tas albīnais mūks Sīla, viņa dienas un nedienas bija vienīgais grāmatā, kas spēja izraisīt līdzpārdzīvojumu, pārējie varoņi bija ļoti banāli. Un, protams, arī daži labi fakti un pseidofakti bija interesanti.
Starp citu, tam galvenajam supervaronim simboloģijas speciālistam Robertam Lengdonam nepārtraukti galvā maisījās atmiņas par kaut kādu tur incidentu Vatikānā. Visu laiku man šķita, ka šis incidents beigu beigās savīsies kopā ar citiem notikumiem, bet nekā. Tad nu zinātājiem jautājums. Šis Robis varbūt figurē arī citās Dena Brauna grāmatās, un šīs atmiņas bija iz cita romāna?
Ā, un vēlviens jautājums lielākiem zinātājiem. Cik pamatoti ir grāmatā izteiktie apgalvojumi? Pašam slinkums meklēt, mana galviņa ir jūsu rokās. Vispār gaidu filmu, varu derēt, ka būs labāka nekā grāmata.
|
|