| [ |
music |
| |
Delerium - Silence |
] |
Šo grāmatu man nācās lasīt apkaunojoši ilgi, lai arī attaisnojošu
iemeslu dēļ. Tomēr, salīdzinot ar BLOOD CANTICLE vai THE QUEEN OF THE
DAMNED, man jāteic, ka šī bija...piedodiet...garlaicīgāka, bet ne
pavisam garlaicīga. Skumji, ka Lestats šajā grāmatā ir ļaunais tēls, bet avoti ziņo, ka nākamā grāmatā tikšot paskaidrots, kāpēc tā.
Notikumi aptver laiku, kad lestats uztaisīja savu pirmdzimto - Luisu, kurš nekļuva par bezsirdīgu nemirstīgo, bet, pilnīgi otrādi, iegūstot Tumšo Dāvanu
[kā to sauc Raisa], kļūst pat vēl cilvēcīgāks un nespēj izturēt Lestata
attieksmi pret to, kas viņš ir. Pret to, kas viņi abi ir. Luiss izlemj
doties prom no Lestata, bet viss nav tik vienkārši, jo Lestats
uztaisīja savu otro bērnu - Klaudiju, un Luiss nespēj meitēnu pamest.
Tā kā filmu redzēju ļoti sen, sīkumos to vairs neatceros, tomēr varu
piebilst, ka grāmata atklāj to, kas filmā palika neizprotams,
neskaidrs. Un lai arī, kā jau teicu, Lestats ir ļaunais tēls un
Klaudija arī nav nekāds eņģelītis, grāmatā viņi abi nav tik melni.
Diemžēl saistīju mazliet lielākas cerības ar šo Interviju.
|