| .Vladimirs Nabokovs. "Lolita". |
[16 Nov 2004|10:30pm] |
Patiesībā es neesmu to grāmatu vēl līdz galam izlasījusi, bet fakts
paliek fakts - tā ir Kaut Kas. Vienubrīd liekas galīgi slima grāmata,
galīgi un garīgi slims galvenais varonis un galīgi nenormāla Lolita.
Bet kaut kas tik ļoti pievelk, ka ir vienkārši neiespējami to grāmatu
pamest novārtā un neizlasīt līdz galam.
>>Kā klīniska gadījuma apraksts "Lolita" neapšaubāmi
ierindosies psihiatriskās literatūras klasisko darbu skaitā, un var
droši teikt, ka termins "nimfete" būs sastopams vārdnīcās un
laikrakstos. Kā mākslas darbs "Lolita" tālu pārsniedz
nožēlošanas pilnu grēksūdzi*; taču daudz svarīgāku par tās zinātnisko
nozīmi un māksliniecisko vērtību mums jāatzīst tās tikumiskā iedarbība
uz lasītāju, jo šī vienreizējā gadījuma mokošā analīze satur arī
vispārēju morāli. Bez uzraudzības atstāta meitene, māte, kas aizņemta
tikai ar sevi, aiz miesaskāres slāpstošs maniaks...<<
(c) Džons Rejs, filozofijas doktors
Nimfete.
>>Vecumā starp 9 un 14 gadiem sastopamas meitenes, kuras
dažiem savaldzinātiem klejotājiem div- un vairākkārt vecākiem par
viņām, atklāj savu īsteno būtību - nevis cilvēcisko, bet nimfisko
(t.i., dēmonisko); un šīs mazās būtnes es ieteicu saukt par
nimfetēm.<<
(c) galvenais "Lolitas" varonis H.H. (Humberts Humberts)
Visu cieņu. Fascinējoša grāmata. Iesaku.
|
|