| 7. Janvāris 2005 |
|
Vecais starppilsētu autobuss Bauska-Jelgava. Tāds, kādi skaitijās tīri jauni 80-tajos. Bet bija jau '92-ā gada ziema. Pārbāzts līdz ūkai. Stāvu iespiesta ar visu lielo punci starp citiem tikpat siļķīgi sažmiegtiem. Atbrīvojas viena sēdvieta. Fīrējos uz to pusi, bet kāds jauneklis pufaikā, kurš stāvēja man pāris cilēkus priekšā, līgani ieslīd sēdvietā. "Vo, draņķis," māmuķite spalgi iesaucas pa pus autobusu. Puisietis atskatās, ierauga manu lielo punci un traušas kājās. "Nē, nē, sēdi, sēdi!" māmuķīte autopilotā turpina, "Draņķis paliek draņķis, vai sēž vai stāv". |
|
Varēja būt '85 vai '86 gada ziema. Starppilsētu autobuss Bauska-Eleja-Jelgava. Ļaužu nu tikai ču-ču mazāk kā siļķu mucā. Divas izkrāšļotas krievuškas (Brunete un rudmate) sēž priekšā invalīdiem un mātēm ar bērniem paredzētajās vietās. Manāmi iereibušas, taču arī tikpat manāmi pašpārliecinātas. Kāda lauku sieviņa klusi kaunina "Varējāt jau vecākus cilvēkus palaist apsēsties".Brunete stieptā ietiepīgā balsī, norādot uz draudzeni saka "А если ей плохо станет?". Kautrīgā sieviņa kašķī nelien. Pirmā cēliena beigas.
'95.gads. Zvanu māmuķītei. Pļāpājam par šo un to. Viņā jautā vai es atceroties to gadījumu. Atceros. Māmuķīte: "Ну вот! Ей стaло плоха! Apvēma trepes. Autobuss pusstundu stāvēja un gaidīja kamēr abas satīrija kāpnes". |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}