laikabedre - Mazliet apvainotas meitenes atmiņas par 23.augustu

About Mazliet apvainotas meitenes atmiņas par 23.augustu

Previous Entry Mazliet apvainotas meitenes atmiņas par 23.augustu23. Aug 2006 @ 06:57 Next Entry

Jā, bija 23.augusts un mēs braucām uz šoseju, lai piedalītos Baltijas ceļā... mazā Viola vēl tikai sāka ko nojaust par Latvijas patieso vēsturi un ļoti dziļā zemapziņā līmēja kopā tēta un viņa mammas izteikumus par Sibīriju (un 23.augusta slepeno paktu), kur, kā vēlāk izrādījās, abi bija "ciemojušies" sākot no 1949.gada... Labi, Sibīrijas laiks tēva dzīvē, patiesībā - pusaudža gados - ir izstudēts līdz mielēm... par to šoreiz nē.

Bet - tad, kad stāvējām Baltijas ceļā, man nebija vienotības sajūtas triviāla iemesla dēļ - no manis pa labi stāvošais onkulis nedeva man roku, jo turēja rokās radio, lai "būtu kursā" par šo pasākumu "onlainā"... var jau tai mazajai Violai mēģināt iestāstīt, ka ne jau fiziskās izpausmēs ir spēks un jēga... BET Viola BIJA NIKNA, un nekāda Vienotības Sajūta tajā pusaudzī neradās... baiss niknums uz to onkuli, kurš savā pieaugušā idiotiskajā iedomībā neaizdomājās par to topošo nodokļu maksātāju un LR pilsoni, kam šis Notikums LR vēsturē bija nozīmīgs viņas patriotiskajā audzināšanā...

Par sava patriotisma līmeni TAGAD nerunāšu, jo galvenā sāpe ir par TO Onkuli...

Morāle? Ja ko dariet kopā ar bērnu vai pusaudzi, tad dariet to NO SIRDS UN PA ĪSTAM, tā, lai viņš/viņa JŪT, KA VISS NOTIEK PA ĪSTAM, un lai viņš/viņa sajūt, ka arī jūs, piegaugušie, TICAT TAM, KO DARĀT. Bērni un pusaudži lieliski jūt blefu. Par pusaudžiem man pašai vienubrīd bija šaubas (vai viņi, izņemot savu topošo izcilo personību, vispār apkārt ko redz), bet viena dzīves situācija skolā pierādīja, cik svarīga bija MANIS PAŠAS PATIESĀ TICĪBA TAM, KO DARU, lai pārliecinātu arī savus pusaudžus, ka ir jēga darboties...

Garastāvoklis:: pukaina
(ir doma)
[User Picture Icon]
From:[info]ib
Date: 23. Augusts 2006 - 08:06
(Link)
Es gan Baltijas ceļu atceros kā kaut ko sasodīti svinīgu un foršu. Braucām baisā barā, daudz jauniešu un visi to uztvēra baisi nopietni. Mēs gan stāvējām, kaut kur dziļāk laukos, bet tur jau tā ķēde bija tāda "s melkimi perebežkami".
Un vēl bija kaut kāda akcija ar ugunskuru dedzināšanu un vēlāk - ar svecītēm logos. Tas gan bija ļoti skaisti - pat laukos katrā logā pa svecītei!
From:[info]viola
Date: 23. Augusts 2006 - 08:29
(Link)
Bet mānā bērna/pusaudža prātā bija iesēdies - ja Baltijas Ceļš, kurā ļaudis sadevušies rokās, tad JĀBŪT SADOTĀM ROKĀM... :((
From:[info]nulle
Date: 23. Augusts 2006 - 09:09
(Link)
Pievienojos apvainotajam bērnam :))
From:[info]viola
Date: 23. Augusts 2006 - 09:12
(Link)
Vismaz viens... paldies... tātād nebiju 1īgā bēdīgā tajā reizē... un vienkārš paldies par līdzjūtību... :)
From:[info]nulle
Date: 23. Augusts 2006 - 09:23
(Link)
Toreiz es nebiju.

Bet mani tādi gadījumi arī mēdz ietekmēt. :)
[User Picture Icon]
From:[info]laukuroze
Date: 23. Augusts 2006 - 09:19
(Link)
un mājup braucot mēs iestutējāmies autobusa aizmugures logā un visu ceļu visiem mājām - un visi atmāja pretī - vot tā tik bija lieta!
From:[info]viola
Date: 23. Augusts 2006 - 09:22
(Link)
Jā, šī ir skaista tradīcija - pamāt ar roku. Arī tāpat vien... No vienas puses var likties dīvaini, bet - ja palūkojas vēstures annāļos, tad rokas došana un māšana ar roku parāda mūsu labvēlīgos nolūkus. Kad biju uz prāmja šovasar, braucot uz Sāremā, arī māju. Man patika :)
From:[info]necro
Date: 8. Septembris 2006 - 13:34
(Link)
man tai laikā tai vecumā šķita ka tas ir ikgadējs pasākums. jo neko nesapratu tad.
(ir doma)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba