saplēs manu tukšumu
spilvena dūnās
sāp sāp sāp
vairāk ar katru sāp
kāpt kāpt kāpt nekāpt
uz sāpēm atkal neuzkāpt
saplēs manu klusumu
plēs
spilvena dūnās
asaru kailskati
aiz
logā
gaiteņi glamūrīgie
saliec gandarītas personības vienā
saliec uz pleciem rītdienu vienā
saliec savu muguru gandarītas personības priekšā
sitieni
sarunu sies
piesies klāt ar ziedu
matos
kaktos
prātos
saliekts.
kur ir tavi pelni iela
kurš debesis uzcels no jauna
viņi paši
viņi paši
..
"Es uzaugu starp sievietēm, kuras necieta dienasgaismu."
te zelts?
bojāts brokāts, te sudraba karote uz mēles saldums
rūgti maldies, ja domā, ja vispār domā, ka vispār
te zelts?
te papēži pret grīdu un lamu vārdi ausīs drīkst
es uzaugu starp patiesību un patiesības neteikšanu
sarp sevi īsto un sevi citu acīs
es uzaugu ar lepnu vārdu
tur te mēs
te zelts?
šeit dzīve.
..
Atstāj elpu vaļā lai piepildās ar rūgtu kūtrumu slīpums uz leju
Dziļas ielejas piestāv tikai lēzenām nogāzēm
Es tikai piestāvu tev
Ie-ro-cies
Ie-ro-cies
cieš
..
Tajā pusē ir tumši
Kā logā izslēgtai gaismai
Kā acīs ielietai asarai
Kā tajā pusē var būt tik tumši?
Runā!
Kliedz!
Runājiet!
Kliedziet!
Strāvojumiem vien līniju galā piestāv būt tumsai
Buries cauri
Cauri
Mūsu sapņi
..
slēpt no acīm šīs mākoņu sejas
valdies valdniek valdonīgi valdīt
..
palagus izklāt priekš vārdiem
rakstīt par sārtot sākušo
pa malu rakstīt
pa malām
palagus pa malām
vēja seklo elpu
malā
klusumā un mierā pamalē pa malām atbīdīti soli
apsoli sodu par nenotikušo sirds kauju taureņu sitieni sirds lidojums
klusumā un mierā pamalē pa malām
atraidītu tumsu
sārtojas sārtojas
sārti sakārtojas
dedzināt dedzināt
vēdināt pavedināt
gaismu,
liesmu
acīs kurināto mūsu spēku
spēji apstājas spēja degt..
mēs apdegam sārtiem vaigiem
mēs atradām augstāko punktu, tiecāmies cik spēka trīsdesmitgadīgās rokās ir
cik spēka ir
līdz ar tumsu nāks kārtība, nāks klajā laukā kārtība, spēki sadeg līnijā, aiz līnijas punkts..
sārtojas sārtojas
plašums sakārtojas.
sirds pāri plūst
malām.
..
Mēs lidmašīnu vadījām kā iemīlējušies
muļķi
Tev labais spārns, man kreisais
Pusloks puslode
Mums visām ir tā melnā samta kleita, kuru uzvilkt pie baltajām pelītēm
..
Vajag pirms izdziest gaisma
Vajag lai burti kļūst par sienu
Visas liesmas apdzēstas acīs nejūtas spēks laid vaļā laid pasauli vaļā
Sildīt plaukstas uz tavas miesas elpot tavu elpu aizraujošs ir acu apmāns
Visas vienlīdz spēcīgas svešas
..
Tu kurš tagad pār plecu skaties manā telefona ekrānā jā tu ar dzelteno cepuri, skaistajiem vaigu ābolīšiem un pilnīgajām lūpām, jā tu, kurš par plecu skatās manā telefona ekrānā.
Lasi manus tekstus iepazīsti mani pat ja neesam pārmijuši ne vārda tu lasi manus tekstus burtu pa burtam liec kopā manu dzīvi izdomātu līdz beigām tie ir lielā mīla uz sienas rakstīts raksturs
Tur ir četri gadalaiki katram sava gaume manā gaumē ir tava dzeltenā cepure un skaistie vaigu ābolīši. Iekosties.
..
glāzes pusidzertas
pirksti nosmērēti vīnā
krūzes pavisam tukšas
sarunas pavisam tukšas
lēti mūsu puses gadalaiki
klusē
pusē ir visa zvaigžņu sistēma
spuldzes degt
iedegt acīs
varbūt izaugsim garāki par saviem senčiem
pulksteņu iešana šķiet smieklīga skrienošiem
glāzes pusidzertas
krūzes pavisam tukšas
lapas aprakstītas baltiem burtiem
tur tukšums
ieliesim
mazliet
tintes
uz
ādas
ādā iekožas tukšums
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}