|
Īsti neskaitīsies "kas meklē, tas atrod" drīzāk "izdomā, ko vēlies, un visums sadosies rokās, lai tas piepildītos". Varb muldu kkādu huiņu :D
Anyways...Salīdzinoši nesen FB viens no draugiem nošēroja linku, kas mani aizveda līdz Emilie Wapnick - How to Be Everything. Tieši tas, kas man bija nepieciešams! Pamazāk lielāka skaidrība plānos un haoss izrādās nav nemaz haoss :) |
|
Rimi vairs nevar nopirkt haagen daazs salted caramel saldējumu.
Man liekas ir jāiekaro gejropa un jāpasludina Kiceka valdība pār visu subkontinentu.
Šis ir vienkārši pretīgi! |
|
"pārdodu kurtku 10€ grutnieču jostu 5€, krusu ieliknus, 2 €pēc dzemdibu panperi,konpreses krutim un vitaminus tos adodu.."
Citāts precīzs no pēdiņām līdz pēdiņām.
Tas pat nav vairs smieklīgi. |
|
No šodienas sāku ievērot vielmaiņas sakārtošanas ēdienkarti.
Tad jau redzēsim kas un kā. Pēc pāris nedeļām varēs spriest.
...
Cita starpā, sestdien noskatījos izrādi otru reizi. Laikam jau daudzas izrādes vajadzētu skatīties divrez, jo pirmajā reizē paliek nepamanītas vairākas lietas, ja nezini kā viss beigsies. Atkārtoti skaties ar pavisam citu sajūtu un redzi citas nianses.
|
|
"do you ever just crave to someone’s presence, like you would literally be happy sitting next to them in silence and appreciating their existence" |
|
Ir diezgan forši, ka pastāv visādas ārējā realitātē novērojamas pazīmes, kā nomērīt personīgo depresiju. Kad vasarā kūlos cauri Tumšajai Dirsai (grūtākais laikam bija jūlijs un pirmā augusta puse), ievēroju, kā dzīvokļa (ne)kārtības stāvoklī var fiksēt emocionālo procesu, piemēram, kāda lieta ir pacelta, lai to aiznestu cauri dzīvoklim uz citu vietu, bet pamesta pusceļā, jo pietrūcis motivācijas vai gluži vienkārši spēka nest tālāk. Vēl trakāk bija ar ēšanu un ēstgatavošanu. Ideja, ka būtu iespējams paveikt tik vājprātīgi sarežģītu procedūru kā pagatavot ēst (izdomāt, ko ēst; doties uz veikalu, to visu atrast; iegādāties; atnest mājās; gatavot; ēst; nokopt gatavošanas sekas), tajā laikā bija vienkārši smieklīga. Nedaudzie resursi izgāja saņemšanās spēkā reizumis aiziet uz darbu vai satikt kādu draugu, tāpēc lielākoties es a) izvēlējos vispār neēst, b) pasūtīt Woltu. Kaut kad augusta beigās atklāju, ka Woltā var apskatīties pasūtījumu vēsturi, un no tur izšķiestās naudas apjoma pārskrēja šermuļi, nozvērējos sev nekad vairs no Wolta nekad neko nepasūtīt un šī lēmuma pārkāpšanu uzskatīt par pazīmi tam, ka mentālais stāvoklis atkal pasliktinās. Bet nu jau gandrīz kādu mēnesi viss ir diezgan zajebis, un to arī redzu: dzīvoklis pastāvīgi ir patīkami kārtīgs, jo disciplinēti pie tā strādāju (cenšos ik dienas, pirms eju prom no mājām, nomazgāt traukus, uzslaucīt grīdas un visu puslīdz sakārtot tā, lai prieks vakarā atgriezties, un ir). Tāpat arī atgriezies prieks gatavot ēdienu. Vakar Akadēmijā bija zinātniskās padomes sēde, kur skatīja manu atjaunošanos doktorantūrā un radikālu pēdējā brīža tēmas maiņu, kas nozīmē visu būtībā sākt no nulles; augstā adrenalīna dēļ visu dienu neko nespēju ieēst, bet pat tad, ap deviņiem vakarā lielā pārgurumā pa ceļam iegriežoties veikalā, pat prātā nenāca vakariņām pirkt kaut kādus pusfabrikātus, tā vietā fantazēju par gaileņu-kabaču sautējumu ar savvaļas rīsiem, ko arī pēc tam mājās realizēju un domāju, this is great, I'm in such a good place.
Vispār es tā pārskatīju, kādas izmaiņas fiziskās veselības/pašsajūtas stāvoklī man ir šī gada laikā notikušas. Gada sākumā dzīvoju kā vienmēr, liekas, ka jūtos okei, varbūt bieži jūtos nogurusi un nomākta, bet nu, ziema, stress, attiecību išūzi, noteikti norakstāms uz to. Tomēr nolemju meklēt cēloni.
1) Uztaisu asinsanalīzes. D vitamīns knapi pāri nullei. Sāku dzert jaudīgas devas D vitamīnu. Konstantais nogurums pamazām sāk sarauties un atkāpties.
2) Aizeju pie uztura speciālistes. Uztaisu vēl visādas analīzes. Noskaidrojas, ka man ir vāja laktozes panesība un manam ķermenim vispār ne sevišķi patik dzīvnieku izcelsmes lietas. Bez sevišķām grūtībām permanenti atsakos no piena produktiem un pārorientējos uzturā pamatā uz visādiem dārzeņiem, krietnajiem taukiem un citiem labumiem. Pašsajūta superstrauji uzlabojas. Pazūd tā parādība, ka vairs nestrādā galva, ja neesi paēdis + pazūd vēl daļa no fona noguruma.
3) Augustā pieteicos vienam sporta medicīnas pētījumam. Tas bija tā: tev uztaisa pāris testus, noskaidro visādas lietas (kardioslodzi, tauku un muskuļu masas attiecības utt). Tad četras nedēļas trīsreiz nedēļā ir jāiet uz treniņiem. Treniņi beisiklī ilgst piecpadsmit minūtes - trīs vingrojumi, kas katrs jāatkārto četras reizes pa 30 sekundēm. Yo, to pat es varu izturēt un nenomirt no garlaicības! Treniņā arī mēra pulsu, kas jātur individuāli noteiktās robežās un grupā katrreiz ir 1-4 cilvēki, kas principā nozīmē personīgo treneri ar sporta medicīnas izglītību. Tie notika Barona sporta kvartālā vakaros, un tā kļuva par tādu foršu rituālu pieredzi - katrreiz vēlas pēcpusdienas saulē, klausoties austiņās mūziku, soļot turp, tad atvasaras vējā ņemties ar savu ķermeni un priecāties par visu tā sporta laukuma vaibu - tas ir pārpilns ar visāda veida sportistiem, bērniem, skeiteriem un citādiem priecīgiem endorfīniem pilniem cilvēkiem, kas līksmi sasaucas un vispār izrādījās ļoti negaidīts un gaišs Rīgas vaigs. Tāpat pa ceļam sāku piekopt paradumu iegriezties "Burkā" un paķert visādus eksperimentālus produktus, piem, falafela maisījumu vai papīra granulas kaķiem. Dis was great, un man bija patiesi žēl, kad šis mēnesis beidzās. Bet beidzās, un tika uztaisīti jauni testi, un izrādījās, ka šī mēneša laikā esmu zaudējusi gandrīz divus kilogramus tauku, kas aizvietoti ar muskuļiem. Prikiņ?! Un viss no 15 minūtēm trīsreiz nedēļā! (Tieši to arī tas pētījums raudzīja noskaidrot - vai gadījumā nepietiek ar pavisam īsiem augstas intensitātes vingrojumiem mūsdienu aizņemtajiem cilvēkiem tā vietā, lai viņi ietu stundu svīzdami mocīties sporta zālē.) Ok, papildus es vasaras gaitā, kad nebija spēka salabot riteni, pieradu daudz staigāt kājām, tā ka dienišķais workauts man joprojām ir nostaigāt 10-20 kilometrus ik dienas. Palīdz arī izvēdināt galvu.
Fiziskā un mentālā pašsajūta augusta laikā uzlēca, nemāku teikt, bet par kādiem 100-200%.
4) Sekojot tepat cibā atrastiem kolēģu ieteikumiem, sāku dzert 5-htp, kas it kā uzlabojot mentālo pašsajūtu, dodot enerģiju un pat mazinot depresijas simptomus. Nu, varu teikt, ka pirmās desmit dienas vispār bija kaut kāds konstants MDMA trips. Savus dienišķos kilometrus šajā laikā drīzāk nolēkāju vai nodejoju, nevis nogāju. Tagad labsajūtas intensitāte drusku mazinājusies (kas arī varētu būt saistīts ar to, ka pēdējo nedēļu neesmu dabūjusi izgulēties kā nākas), taču joprojām jūtos ļoti mierīgi un laimīgi, pats galvenais - fonā vienmēr esošais stresa monstrs (jo es vairs neatceros tādu laiku dzīvē, kad paralēli nebūtu jādara vismaz 5-8 apjomīgi projekti, kas turklāt pastāvīgi tiek kavēti) piepeši vairs nežņaudz kaklu ar spalvainu ķepu, tā vietā ir tāds - lol, viss taču ir reāli izdarāms, par ko tur stresot.
Šo visu ņemot vērā, man ir tikai viens jautājums: kādā ellē es dzīvoju gada sākumā un kā man varēja likties, ka "ir taču okei, tas tikai viegls nogurums"? |
| Dzejas dienas. | 13. Sep 2019 @ 18:38 |
|---|
|
Rīt būšu sastopama Āgenskalnā. 15.oo. Laipni aicināti klausīties manu dzeju. Un manu Domubiedru dzeju. |
| Aptumsums. | 13. Sep 2019 @ 16:23 |
|---|
|
Pirms mēneša mani sasniedza un es piekritu saņemt paciņu ar uztura bagātinātāju acīm. Acīmredzot tajā brīdī mani uztrauca acu veselības stāvoklis. Paciņa ir atnākusi, bet baidos dzer, lai gan visdrīzāk tur ir vnk kaļķis vai kaut kas tamlīdzīgs. Nevaru atrast, kur atsaukt nākamo sūtījumu, un vai vajag atsaukt. Ja nu tās patiešām strādā? |
| Bezmaksas grāmatu un citi faili uz kuriem vairs neattiecas autortiesības. | 13. Sep 2019 @ 11:02 |
|---|
|
atgādinājumam jāieliek - never touch things twice. pret manu vēlmi vislaik atlikt lietas, lai varētu 'padomāt' :)
|
| Ha-ha. | 11. Sep 2019 @ 15:51 |
|---|
|
21. gadsimta Latvijas dokumentālā kino tematiskais apakšžanrs "Mans tēvs ir too much". |
|
Dārgais draugs, pirms ņemties šausmināties par iespējamību, ka skolās varētu vairs nebūt brīvpusdienu visiem, padomā, vai tiešām tieši pusdienas ir labākais veids, kādā ministrija var iztērēt pieejamos līdzekļus. |
|
Šis bija lieliski, paldies:
- Pesimists ir tāds vīrs, kas tikai tad laimīgs, kad viņam drausmīgi slikta oma; pat tad vēl viņš nejūtas īsti labi.
|
|
Nu ir tiem vīriešiem kkur ieprogrammēts paciest sieviešu izgājienus un garastāvokļu maiņas xD
Goda vārds apbrīnoju viņus!
...
Cenšos saprast, kā saprogrammēt savu ikdienas dzīvi...vnm par maz laika/pārāk neefektīvi izmantoju? Tik daudz ko gribās izdarīt, iemācīties un sasniegt.
Vakar bijām vakariņās manā iepriekšējā darba vietā. Ienāca prātā, ka moš varētu pāris maiņas nedēļā tur pastrādāt. Diezgan ātri pārdomāju vietas ziņā, bet pati ideja varb nav slikta, jo šī brīža darba vietā sezona teju cauri un ar stundām ir kā ir. Bet no otras puses, tieši tāpēc es biju tik priecīga šeit strādāt, jo, jā mazāk nauda, bet vairāk laika ņemties ar mūsu uzņēmuma lietām, bet, ja godīgi, tāpat nevaru saņemties norm uzsākt kko darīt. Braukt uz cehu ta nav problēma, bet tieši grāmatvedības lietas, saprast visas atļaujas utt. Varb pat mēģināt kkādus online kursus pameklēt. Papīrs pohuj, bet tieši info.
...un tā ir tikai daļiņa no visa. Tā kā nevaru pa pilnu programmu kkur pieķerties, tad cenšos vismaz kko no visa, jo piem darbam vēl tāpat dafiga vajag mācīties + valodu ar jāspiež, jo nepietiek labai komunikācijai. Pluss man atsūtīja lasāmo teoriju saistībā ar zobencīņām, ko arī būtu noderīgi pamācīties. Angļu valoda ar vēl nav tik laba kā gribētos, jo gribas tiešām gramatiski pareizi komunicēt + vēl visādi sīkumi. Dikti gribās arī tiesības nolikt, bet tam toč nav laika un līdzekļu, lai gan tā ir lieta, ko izdari pa tiem mēnešiem un gatavs. Ehhh xD
Smejoties pukojos uz sevi, ka tik daudz kas dzīvē jau sadarīts un pamēģināts, ka vnk nu nav iespējams būt par cilv kas dzīvo "darbs-mājas-seriāli/bārs" |
| Luck is my middle name | 7. Sep 2019 @ 22:09 |
|---|
|
Sir Lack, of Common Sense. |
|
Deigelim un Eipuram patīk mana dzeja. Salīdzināja ar Montu Kromu. Es priecīga, lēkāju apkārt un nevaru beigt smaidīt! |
|
Es eju arī uz sporta klubu. Uz vistuvāko pie mājas. Tikai un vienīgi sievietes. Lielākā daļa pirms un pēc pensijas vecuma. Un tikai kādi 20% mana vecuma vai kāda jaunāka.
Un ir viena dāma, krunkaina, krunkaina, smalka, smalka, izskatās uz gadiem 80, bet kā viņa kustās... gulbis. Ne tik lēni, bet tik graciozi. Tempa ziņā viņa ir daudz ātrākā par mani. Un daudz lokanāka.
Laikam izbijusi dejotāja. Diezgan noteikti.
|
|
Šodien visu dienu mazliet raudu. Aizeju sagaidīt mammas no laukiem un izkrāmēt nešļavas, tad izmūku uz balkona uzsmēķēt un atkal mazliet paraudāt. Un viss tikai tāpēc, ka šodien atbrīvots Oļegs Sencovs, cilvēks, ko personiski nepazīstu, bet kurš man ir tāda spēka un drosmes autoritāte un par kuru pēdējo gadu laikā esmu domājusi un līdzsāpējusi tik bieži, ka šodienas sajūta liek domāt, ka mājās atgriezies tuvs draugs vai ģimenes loceklis. |
| WoW Classic | 7. Sep 2019 @ 00:22 |
|---|
|
Tātad man ir 20 līmeņa warlocks un es nevaru atļauties nopirkt spējas, jo nauda notērēta lidojot no punkta A uz punktu B :D |
|
Kad meitenes ir skolā un V guļ, uzreiz tāds klusums un miers mājās.
Pilnīgi negribas to traucēt ar kaut kādu mājas darbu apdarīšanu :D
Pusi nakts murgoju par P vijoli. Otru pusi V murgoja par to no pārējā trijnieka atpaliekošo zobu.
Labrīt. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}