|
K. no rīta manī pamodināja no sapņa, kurā satiku Soņu. "Satiku" gan nav īsti pareizs vārds, drīzāk ieraudzīju - es biju daudzstāvu mājas kāpņutelpā visai augstā stāvā un raudzījos uz viņu cauri kāpņutelpai kaut kur apakšējos stāvos, tātad manas zemapziņas dzīlēs, kur viņa gulēja kādu durvju priekšā un skatījās uz mani, un es kādam sapņa līdzbiedram saucu - re kur Soņīte! Tajā brīdī tiku pamodināta, un šī vardarbīgā manis atraušana no iespējas viņu beidzot atkal satikt man tik ļoti sāpēja, ka visai ilgi, turpat pusstundu, gulēju un histēriski raudāju spilvenā. Uz K. jautājumu, ko viņa man īsti nozīmē, varēju atbildēt tikai to, ka Soņa man ir kaut kas tāds, kas varētu man pārdot reliģijas ideju - ja tas nozīmē iespēju kaut kad dzīvē pēc nāves atkal ar viņu satikties. Ar Soņu kopā bijām sešus gadus, kopš viņas nāves pagājuši jau četrarpus, bet viņas atstātais caurums sirdī laikam tā arī neaizaugs. Varbūt mūsu attiecībās bija kaut kas no blood magic - mēs tik vairākkārtīgi viena otrai glābām dzīvību, ka mūsu dvēseles pa daļai savijās kopā, vai arī varbūt tā bija tā īstā mīlestība, tā viena, kas ietver vispilnīgāko jūtu spektru - prieku, uzupurēšanos un sāpes. Savulaik JJ bija uzrakstījis mazu stāstiņu par Soņu izrādei "Zvērīgā mīla", kas gan beigās izrādē neiekļuva - ar viņa atļauju ielieku te arī jums kā veltījumu visiem, kas atceras Soņu.
( Zvērīgā mīla )
|
|
Sapņoju, ka sēžu pie viena galda ar Ritu un Santu no 'Viss pa jaunam' seriāla. |
|
M šogad skolā mācās adīt, vakar esot bijis jāaiznes pabeigtais gabals, bet M... Pateikusi skolotājai, ka aizmirsa mājās un atnesīs šodien, skolotāja noticēja (M taču viņas mīlulīte). Nebija jau melots, bet darbs mājās stāvēja pusdarīts. Vakarā raudādama mēģināja adīt, bet izrādījās, ka jau aizmirsusi KĀ. Nācās mācīt no jauna. Bet vismaz šodien aiznesa nobeigtu. Turklāt tīri smuku. |
|
Vakar kaut kā visu dienu pavadīju, visu ko darot, nesanāca diendusa.
Tāpēc šodien, lai neaizmirstu, sāku tieši ar to jau kādos 9 no rīta :D |
|
kad man ir slikti, rakstu vai zvanu savam bijušajam dzīvesbiedram (kāds ir sakarīgākais apzīmējums šim fenomenam?). esmu ļoti pateicīga, ka viņš man palīdz netīšām nenomirt. protams, tā lielā mērā ir viņa nevēlmes dzīvot pasaulē bez manis izmantošana. vai cilvēks nevar būt labs bez egoisma (bet vai tas maz iespējams)(vai to var mērīt ar labi vai slikti). katrā ziņā mums paveicies, ka laimīgu cilvēku pasaulē dzīvot ir patīkamāk (labākā egoisma izpausme ir darīt citiem labu). labs darbinieks ir laimīgs darbinieks.
kad tas ļaunums beidzot pašiznīcināsies.
šodien dēmons nav mājās woop woop. ceru, ka uz visiem laikiem. |
| Nodevu savus nelaimīgos sacerējumus. | 20. Feb 2019 @ 10:58 |
|---|
|
No ceļiem līdz potītēm pārskrēja tirpoņa, tad no skausta līdz lāpstiņām un sajūta, ka uz mirkli spēju lidot.
Biedrene vēro mani un saka, ka izskatoties, ka tas esot labāk kā ekstasī.
Nokārtot aizkavējušos sesijas pagarinājuma pagarinājuma darbus termiņu priekšvakarā ir labi. |
|
Arodbiedrības sapulce noritēja ļoti produktīvi :) Kolēģe, kas man pievienojās, uzreiz pēc tikšanās arī aizpildīja iestāšanās dokumentus. Domāju, ka pārējie kolēģi, kas iesaistīti, arī sekos mūsu piemēram.
Sēkla iestādīta. Tgd tik jāvāc info, kā to stādu dabūt līdz ziedēšanai, jo augsne ir dirsā :D Bet vismaz lietas notiek! |
|
Cik darba lietas palikušas interesantas :D
No priekšnieces dabūjām rakstisku paziņojumu, ka saņēmusi mūsu papīru un viņi organizē tikšanos ar savu advokātu, lai varētu sniegt mums precīzu info...līdz marta beigām. Interesanti, kā viņi līdz šim varēja aizpildīt algas kartiņas un visp mums ko maksāt, ja jau paši neko nezinot? Viņas atbilde ļooooti atsauca tekstus/pamācības no grāmatas, kā tikt galā ar grūtiem/dusmīgiem klientiem :D
Anyway, tgd esmu oficiāli iestājusies arodbiedrībā un rīt no rīta eju uz tikšanos ar šiem. Es!!! Pelēkā pele, kas pati vnm baidās ko teikt/darīt, it īpaši šādā līmenī! :D Un pa lielam, gribās pat teikt, ka es uzsāku visu traci darbā, jo sāku kolēģēm uzdot jautājumus...sākumā uzmanīgi, bet pretreakcija bija atvieglojums, ka kāds to ir sācis, un sarunas pārtapa par ļoti tiešām un atklātām.
Vēl pirms priekšniece atsūtīja oficiālo atbildi, bija paziņojums, ka būs face to face tikšanās saistībā ar to, kā uzlabot darba apstākļus un par algām. Mēs visas esam šausmās, bet par mūsu papīru tad nevajadzētu būt nekam. Vismaz, ja ko teiks, pieprasīsim kopējo tikšanos ar visiem, kas parakstīja.
Ņemot vērā, ka viens no jauniņajiem uzrakstīja atlūgumu un priekšniece pateica, ka viņš darbā var visp nerādīties, un vēl viena jauniņā arī drīz iet prom, priekšniecībai vajadzētu manāmi pacelt algu palicējiem. Pēc tā skatīšos tālākos plānus. Man ir iespēja tikt strādāt diezgan augstas klases restorānā, bet pie viņiem norm stundas tikai vasaras sezonā. Ja pašreizējā darba vietā lietas iet uz labo pusi, palieku līdz maija beigām, kā iepriekš saskaņots, ja nē, tad ar aprīļa sākumu un kaut ar mazākām stundām, bet uz otru restorānu. Pagaidām varu tikai virspusēji plānot, jo droši zināmais ir vienīgais tas, ka otram restorānam noteikti vajadzēs vēl cilv un norv druška, kas pati tur strādā, ir ļoti labās attiecībās ar priekšnieci...bet vai viņi būs ok pieņemt mani uz ne pilnu sezonu. |
|
Dažreiz liekas-nafig tā ciba, bet dažreiz tomēr vajag.
|
| Ink me well | 17. Feb 2019 @ 22:59 |
|---|
|
Got some New ink on my skin jeb, Tu paliec tikpat krāsaina kā Tavs brālis. (jāteic, ka manam brālim vairs ir maz vietas uz ādas, kuru neklāj tetovējumi)
Mihails ir superīgs. Ticis pie jaunās tetovēšanas mašīnītes, staroja priekā pa visu salonu. |
|
Uuuuu...lepojos ar sevi :D
Jau tā forša sajūta, ka kolektīvs tik saliedēts un šorīt, pirms darba, savācāmies pilsētā uz kafiju un parakstījām to dokumentu. Priekšniece uzmeta aci, nokomentēja vienu punktu un pēc laiciņa iesauca ofisā vienu no virtuves galvenajiem, lai strostētu par to, cik virtuve slikti strādā. Mums ne vārda. Vismaz pagaidām.
Sāk parādīties uztraukums par to, kā lietas notiks un pēc jaunākā papīra, ko jauniņajai pirms pāris dienām bija jāparaksta, we are fucked up un šitas pielies tikai eļļu ugunij. Tad nu šovakar aizsūtīju pieteikumu par iestāšanos arodbiedrībā. Pirmdien šiem zvanīšu un centīšos pēc iespējas ātrāk dabūt tikšanos. Galvenais, lai izdodas pirms priekšniecība taisa kkādu lielo runāšanās sanāksmi. |
| Someone was disgruntled, weren't they. | 16. Feb 2019 @ 11:00 |
|---|
|
What philosophy books would you recommend?
I can't think of any I'd recommend. What I learned from trying to study philosophy is that the place to look is in other fields. If you understand math or history or aeronautical engineering very well, the most abstract of the things you know are what philosophy is supposed to be teaching. Books on philosophy per se are either highly technical stuff that doesn't matter much, or vague concatenations of abstractions their own authors didn't fully understand (e.g. Hegel).
It can be interesting to study ancient philosophy, but more as a kind of accident report than to teach you anything useful.
//Paul Graham |
|
Man reiz bija bērniņš, kurš teica, re, mammītei kleita saules krāsā. Un tad viņa sāka mācīties DTW (Discover the world).
Es:"Kā tu domā, man labāk pirkt rozā mēteli vai dzeltenu? Dzeltenajā es varētu staigāt kā pavasara saulīte."
"Un visi nomirtu, jo saulīte būtu pārāk tuvu!" |
|
Priekšniecība toč saspiedusi galvu... Mums, vecajām viesmīlēm, smaga aizdoma, ka firmai ir finansiālas problēmas + kūda vienu pret otru, jo visu laiku mums tiek braukts augumā, ka kkur trūkst nauda. Vislabākais joks joprojām, ka ik pa laikam mums pārmet, ka skaidrās dzeramnaudas apjomi neatbilst prasībām (tātad mēs bāžam kabatā pārējo) xD
Ļoti ļoti ļoti interesē, kas notiks pēc mūsu prasību iesniegšanas.
UPD. Izskatās, ka jau rīt notiks. Vismaz parakstīšanas no mūsu puses :)) |
|
Besī, ka zvanās visādi numuri.
Vakar vienam pacēlu - piedāvāja mūsu komandai formas izgatavot. Ē... Nu... Pieņemsim zināšanai.
Šodien kaut kas zvana, kad V miga. Tā kā es parasti cenšos pacelt, ja zvanu pamanu (ja nu kaut kas tiešām svarīgs. Tur no skolas zvana vai tml.), atbildu. Bla bla no kaut kādas firmas, vai varu runāt. Nē. Kurā dienā pārzvanīt? Nē, citā dienā ne, zvaniet pēc pusstundas. Ir pagājušas vairākas stundas un no zvana ne vēsts. Neba es gaidu, tīri reģistrēju situāciju un pat priecājos, ka nezvana. |
|
Visizmisīgākai bļāviens mūsmājās no divgadnieces ir: "tēti, nav internets, nav internets !!"
|
|
vakara dziesma. Mūzika: Sasha Sloan - Again |
|
It has begun!
Nesen ar darba kolēģēm uztaisījām tikšanos saistībā ar lietām, kas nepatīk + galvenais temats - jaunais likums, ka no dzeram naudām šajā valstī tiek maksāti nodokļi. Likumu nevaram mainīt, bet tas, kā izpaužas tā izpilde mūsu darba vietā, radījis jautājumus.
Pirmais solis sperts. Aizrakstīju, ka vēlos sīkāku info. Pagaidām atbilde ļoti virspusēja ar linku uz oficiālu saitu. Redzēs, kas būs tālāk, un pamazām tiek veidots dokuments ar mūsu jautājumiem un vēlmēm.
Otrais ar sperts. Pāris jautājumi citiem šajā jomā strādājošiem izsūtīti statistikas veidošanai, lai ir ko likt pretī, kā ir citās darba vietās, jo menedžmentam patīk šito tekstu izmantot.. |
|
Vedēji pasūtīja mūs 3 mājas tālāk... Vienīgais informēja par pulksteņu izmaiņām un precizēja cenu diapazonu un...izslēdza no plānošanas. Mēs pārāk lielu uzsvaru liekot uz viesu izklaidēm :D Dooh, abiem pieredze tikai rīkojot pasākumus citiem :)
Nu nekas...varēsim izpausties ar plānošanu otrajai dienai.
Laiks pēkšņi sācis skriet... |
| aisthetikos | 12. Feb 2019 @ 14:26 |
|---|
|
Lepoties ar gaumi izskatās aptuveni tāpat, kā lepoties ar savu acu krāsu vai, teiksim, tautību. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}