Members

About Members

17. Jul 2024 @ 16:10
[info]zivs
Neesmu vienīgais.
"Tenacious D" dabūja pārtraukt koncerturneju, kad koncertā no skatuves:
[..] grupas ģitārists Kails Gass sacīja: "Nākamreiz Trampam trāpi."

[..] koncerta apmeklētāju vidū asprātība izraisīja smieklus un aplausus [..]

(c) Delfi

17. Jul 2024 @ 03:42
[info]zivs
LSD es obligāti gribu. Tā būs hārdkōr terapija, tikai dabūt nezinu kur.

Labās ziņas, ka klients, kam šajās dienās taisīju govs logo, wacapā vislaik sūtīja sirsniņas, – random no reklāmas, mani nepazīst, bet tā patika mans darbs. Visu veidu sirsniņas, arī saliktas plaukstas sirsniņā.
Bet es strādāju really no sirds. Priecājos, ka ir kas to redz un novērtē. Tikko ieskaitīja naudu. Gati, neceri. Nezvani. Neko nedošu. Tev nav jāapvainojas, pats zini kā man iet. Neatbalstu ne Tavu, ne savu alkoholismu, vnk paturpināt, aktuālo dienu. Bezštoks, caurs spainis, gāz naudu iekšā cik gribi, nekad neaizlāpīt. Un man ir necauri spaiņi, viens tūkstotis un pieci, kuriem ļoti vajag naudu.

Ne man ir 1oo5, ne tik mazas vajadzibas. Spaiņu gan pietiek. Viss ir runas, objektīvas.

17. Jul 2024 @ 03:29
[info]zivs
LSD tik gadiem sen nav bijis. Un tagad man ir vairāk drosmes, tāds bulšits piedzīvots, kaut vai vakarnakts sapnī, vienā no tiem, kad pamosties, un nespēj attapties, pateikt paldies, ka tas bija tikai sapnis. Ar "rotējošu bluķi tevi sapnī", nepārtraukti, nespēj izvairīties, un izejas nav, tikai vislaik piedzīvot.
Vienam ēst istabā LSD vairs nešķiet nekas trakāks, kas jau bijis. Want. Meibi atkal pavērs acis, citā lvl. 100 lvl, kopš pēdējā, jau bijis.

25 gadi, kopš pēdējā LSD, nopietns laika nogrieznis, tagad mēģinu atcerēties. Vai vairāk? Ēst ir the key.
Viņš ceļās un iet cept.

17. Jul 2024 @ 01:53
[info]zivs
Tu neesi uguns zīme, khh, tātad. Ar uguni savienojos momentā.
Sev negribu neko, ja netiek dots no manis.
Tas prasa skaidrojumu: Ja tu dotu, tu prasītu, zivs? Tik stulbi, tieši tik, varēja nolasīt tu pats. Dot ir to ko jāmācās. Aizmirsti saņemt. Tas nav darījums, Tā ir mīlestība, ko vislaik aicini, un joprojām nav. Mīlestība dod, nešķirojot. (o, kruts teorijās. tā visērtāk izrādīties, un neko reāli nedarīt. visi tevi apskaudīs par pseidosaprātu !!! Laura pateica konkrēti. viss ir sen te stāstīts. manipulācijas ir tas)

Sidrs, brāļi māsas, tikai sidrs, šoreiz Piebalgas, ticamākais no sidriem, ar šņabi background.
Un pls Royksopp.

Es ej ēst. Kas fano par mani, šobrīd priecājas. Teicu svētdien, staigājot, "kā esmu izsalcis! bet mājās ir tunča makaroni, gatavoti 2 dienām". Gunta piebilda "ā, ok, tev laikam nav bieži, kad gribi ēst".
Jap. Un šobrīd vienmēr parūpējos paēst 2x dienā.

upd. ja kāds meklē reptiļus, aukstus, vājus valdniekus, supstā dīdžeis hier vīgo. chemical bro

17. Jul 2024 @ 00:37
[info]zivs
Laikam pat nestāstīts, kaut diezvai.

Es tā gribēju pirmo spēļu kompi ZX-Spectrum, kuru vislaik piedāvāja utenē, elektoniķi.
Tieši tad, kad saņēmis plaukstā krāto naudiņu, gāju meklēt, neviena.
Tad šķērsojis pusrīgu, stāvēju, uzvilcis USA filmās populāru tipa šilti kaklā, pie radiodetaļu veikala uz brīvībenes, pēcpadomju laikā "pērku zx-spectrum". Kauna really no random cilvēkiem nekad nav bijis, nekad necik. No savējiem jā, kā zināt.
Atradās. Braucām vakarā uz Jelgavu ar vilcienu. Džeks labsirdīgi smējās par tādu piegājienu, apstājies "oki, man ir zx-spectrum, ko pārdot". Atbraucu atpakaļ ar mikroshēmām, salodētām uz plates, ar vienu no pēdējiem vilcieniem. Viss strādāja, lādēju kodu no audiokasetes, kā datu nesēja. Real cool.

Kaut kad apnika. Uztaisīju pārdošanas dizainu no 8-žiguļa lampu stikliem (slīpējot, piedzenot formā, kā korpusu. tajā 90' veikalā sieviete nerubīja, kad pētīju, mērīju vai derēs dizainam), un pārdevu tālāk. Nezinu kāpēc. Varbūt pc jau sāka pienākt.

17. Jul 2024 @ 00:29
[info]zivs
ā kūl daun

beginning of 202017. Jul 2024 @ 00:25
[info]zivs
$145 billion.
tolaik nvidia, un tas tikai aug. radikāli pēdējos gados.
triljoni laikam tikai apgrozījums

16. Jul 2024 @ 21:29
[info]zivs
Sāku domāt, no visa, pa ausu galam savāktā, ka Masku jāsabaro ar dumjiem barbiturātiem, ilgstoši.
Tagad atbalsta Trampu, kuram tiešraidē diemžēl neizšķaidīja arbūzu. Kā mēs ar draugu ilustrējām, smejoties paļauni svētdien, kā izšķīst tiešajā ēterā trampa ķirbis, šļakatas uz visām pusēm. Kāpēc, gudrs cilvēks atbalsta viņu?
Vislaik bija mana simpātija. Prāts, kas godīgi ģenerē miljardus, kosmosa plānus, citiem būs pilnīgi noteikti nesaprotams. Joprojām simpātija, kamēr radikāli nepierādīs pretējo.

Kāda sudraba lode, juvenal? Dievs tā gribēja. Tātad jānāk ļaunām vai labām lietām, lai viss notiktu pēc Masterplan. Arī atstāt prastu zābaku dzīvu. Viņam vēl te ir kāda loma, acīmredzot. Baidens arī nav šiki. No future for USA, by now.
"grab her by the pussy", Trampa publiski teiktais parāda viņa, un viņa fanu līmeni.

O, krutāk par trampu ir Ņikitas Hruščova leģendārā kurpes novilkšana un dauzīšana pa tribīni. So, tramps un hruščovs ir soul bro. No padomijas, tupumā, gan ASV, gan Nazi ir ko mācīties.



Attēlā gan Brežņevs un Masks

16. Jul 2024 @ 20:42
[info]zivs
Tanks, pljecka. Tagad man galvā pilnā skaļumā skan Lords of the Boards, no Guano Apes, laikam vienīgā dziesma, ko no viņiem zinu.

Nekad dārgāk par 77 centiem, izņemot abonējot uz dienu. Šodien 0.51, vakar 0.44. Tik maz bolt pelna uz mani, vienā braucienā. Braucienus cauri Pārdaugavai, acīmredzot, esmu aizmirsis. Selektīva zivs atmiņa.

Velo dažreiz pietrūkst, jo var braukt arī tālu, un pa jebkādiem segumiem, bet kopējā vajadzību grib-sarakstā ļoti zemā prioritātē. Jāzepam noder daudz vairāk.
Ekšelī mans B&O vizuāli un komfortā jūk pa daļām. 5 eiro aliexpresā par spilventiņiem ir pirmā prioritāte, varbūt jau rītdien, tad vēl iešķēlušos vadu, tad pc korpusa dzesi, tad nomainīt sūda apple klaviatūru uz normālu (nu nav jau tāds sūds, ļoti klusa un estētiska, izdzīvoja pat noliešanu ar spirtotu sīrupu, tikai tehniski ir daudz labākas). Vēl jāšķīdina excelis, pirms naudas.

Jau atkārtojot, Logitec, dārga pele, izrādījās firmas pamesta novārtā – softs, iznākot nākamajai paaudzei, vairs netiek apdeitots, un tagad notīta ar izolācijas lentu, lai bez softa ekrāns nejauši neskrollējas uz sāniem no "krutajām" papildus pogām. Total greed, gluži kā apple – pērc nākamo modeli! Diezvai vairs logitec un apple.

NVIDIA ir cool. Atrada nišu un dara unikālas AI platformas, ar ko pelna miljardus, un senākas videokartes momentā ļoti ievērojami lejup cenā, – viņiem neinteresē trīcēt par katru kapeiku. Vērtīgākā pasaules kompānija, vismaz jūnija beigās. Neatceros, cik triljoni. Microsoft un apple, arī amazon, rij putekļus.

wow. jaw drop16. Jul 2024 @ 15:37
[info]zivs
Delfi: Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) kopā ar "OPEN Radošais Centrs" vēršas pie atbildīgām institūcijām un aicina dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu [..] "lai novērstu hūniju ar nekontrolējamo pārdozēšanu pusaudžu un jauniešu vidū"

Vakancijas16. Jul 2024 @ 12:42
[info]begemots
Šorīt bez kāpēc atcerējos senu Žvaņecka citātu:

- Katrīna, nāc pie mums strādāt. Mums labi maksā.
- Par ko tad maksā?
- Ā, nu, par kaitīgumu piemaksā.
- A ko tad es iešu?
- A mēs nezinām kas tas tāds par kaitīgumu. Neviens no mums viņu nejūt, neviens no mums viņu nejūt, neviens no mums viņu nejūt.

16. Jul 2024 @ 02:41
[info]zivs
Jaunībā es redzēju ko ļoti labu sevī. Skatoties bildes, ļoti cauri lien urla, nesaprātīga būtne, bet motors tikai iet obkatku, pilnīgi jēls, un nemāk vēl sevi viltot.

Labais. Kādi 19, un sēžu mammai uz rīkles. Skatos pirmos rietumu kino, ko sāk rādīt tv. Sēžam abi, skatamies, bindžojam, jo garīgais ir pretīgs. Mamma vairs nevar izturēt barot cilvēku, kurš var pats pelnīt naudu.
Man TĀ!! noriebās sajūta, ka es mirklī apņēmos neko neēst, līdz nopirkšu par savu naudu. Naivums palīdz. Kaut ko pa vidam vēl knapi ieēdu, bet priekš sevis sajūtās, zogot. Tas kopā prasīja 4 dienas. Un es sāku celt naudu ārā, pārmaiņu laikā, kad pēc mēneša, diviem nopirku mašīnu. Un neēdu, līdz nopelnīju savu naudu, ar vienu zagšanu no mammas pa vidam.

Turpinot visu vienā, stundām.
Jaunciema kapos ap 1994 man pensionāru bariņš skrēja pakaļ ar paceltu lāpstu. Vecītis kliedza "NA NASHI DENGI JEDJISH!". Konflikts bija par neskaidro, vai drīkst pa lielajiem Jaunciema kapu ceļiem braukt ar auto. Es vienmēr uzskatu, ka drīkst. Pietam, braucu tur ļoti lēni, nedaudz ātrāk par gājējiem. Gājēji ir radikāli citās domās. Es easy, galnais, lai nesasit stiklu, vai neiešķeļ ļoti rūsējošu plaisu bagāžniekā.
Tā gada, 1994. 1981. Audi nav nekāds šiks, un pirkts par pārmaiņu laika haosa naudu, relatīvi godīgi nopelnītu, kaut eventuāli, gaņau sanāktu vecīšu nauda, ja ķēdi risinātu ļoti garu.

Mmm, Audi. Biju fans. Bija starp tām padsmit mašīnām sekvencē, trīs Audi. Love, bet tikai ne kompaktklase. Man bija vecie 100-nieki, saucamās līdakas. Totāli love.
Pabraucu laiku ar pajaunu A4, Guntai bija, drusku sucks. Kompresēta, inkubatora Audimašīnas versija. Ain't no. Tikai normālās klases.
Guntas bērnības drauga kāzās, Latgalē, stundām notusējām ar tikko satiktu čomu, kuram bija Audi Avant. Noslēdzāmies no kāzu party, atlaidām viņa mašīnā krēslus pusguļus, logi no spirta aizsvīduši, un runājām, sapņojām par Audimašīnām, abi fani. Stundas divas (?), kad izlēmām pieslēgties atpakaļ kāzām.

Stafeti pārņēma labo brendu japāņi. Es nevaru atturēties no tās jaudas, tehnoloģijas pilnvērtības, upurējot kinga komfortu lielās klases Audi.

16. Jul 2024 @ 01:20
[info]zivs
Spīdzinu sevi ar Erasure Abba-esque albumu. Abba, tu zini. Geji jāpieliek klāt, jo tā es daru, kad sāp visvairāk, novērsties no dotā pure straight, kas plucina pa daļām. Šoreiz saldi sāp. Man tā vakar visu dienu, justies km tuvu tev, staigāt pa to pašu Gaujas N parku, pa līdzīgām takām. Skarbā, nepiedomātā intonācijā saukt zem loga. Tas nav salaužami, un vai vajag.

Gunta vienā no reizēm mums šķiroties, sāpēs sāka uz brīdi domāt, ka turpmāk viņai tikai meitenes, no more puiši. Saprotu, ļoti. Izsāpēja, pārgāja. Ne viņa, ne es, neesam ieinteresēti savā dzimumā, bet sāpes nepieciešamajās, un es pateicos par tām (par mīlestību), domas dara trakas, "mesties no kraujas malas", un lai nodeg visa Rīga, haha.

Un bāru Siguldā, man nezinot iepriekš, zemprāts izdomāja visu manā vietā, aizvest manis nevadīto mašīnu līdz tavām mājām, vnk iekāpt tavā pagalmā, redzēt kaut vai tavu logu.
Draugs apsauca, kad tūtiņā kliedzu uz logu, "kmon, vairs ne tas vecums, kliegt zem logiem".
Pilnīgi tas vecums, lai rāptos pa bizi augšā.

Bērnībā lasīju daudz. Bērnu romānā, ungāru rakstnieka, Ištvans Fekete varbūt?, neguglēju, bija pamācība vienam stāsta pusaudžu puisim "kā atradināties no mīlamā objekta": nekā, kas par to atgādinātu, priekšmeti pirmkārt (mūsdienās spotify arī). Viss pretējais, ko daru, pilnīgi viss pretējais, es nomiršu ar dievināšanu uz lūpām.

Pateicoties István Fekete (tikko pārbaudīju, man ir unikāla atmiņa, secinu) es iemācījos ceļa zīmes no galvas mazpadsmit gados. Visas, 100%. Gribēju būt traktorists, vienas grāmatas lasīšanas laikā, un mazākais ko varu, sākt ar ceļa zīmēm, izprasot mammai ceļu satiksmes noteikumu grāmatu. Viena autovadītāja bija uz mutes, ar kuru un mammu braucām sēņot, kad es bērns saucu ceļā visu ceļa zīmju nozīmi. Tagad droška neatceros tik labi, kā pusaudzis.
Vēl bērniem burvīga ir Vija Upmale. Ar viņu es jutos [tikai vienreiz bērnībā piedzīvotajos] īstajos laukos. Bērni tā grib uz laukiem!
p.s. bija nākamajā gadā, Krievijā, pie vecmammas māsas radiem, kura karos samīlējās sirsnīgā krievā, un aizbrauca, apprecējās, [laikam] laimīgi nodzīvoja kopā līdz dzīves beigām, nelielā ciematā, Starajā Rusā, ģeogrāfiski zem Novgorodas. Krievijā padaudz esmu bijis, katrreiz citā vietā, dažādos laikos, līdz kādam 1992.

Vai tik mīlnieks nebija pusaudzis, kam sākušas augt tarakāna ūsiņas, Bēla Pondarajs. Tāds tur bija, zinu stabilāk par Feketes vārdu, bet vai tieši tas tēls, ko domāju. Tajā laikā gāju ^kartingos^, kur mēs kartingu tikai redzējām uz apkopšanas rāmja, un nodarbībās skatījāmies ārzemju katalogus un pucējām pasniedzēja rally žiguli.

15. Jul 2024 @ 22:17
[info]zivs
Gribās parunāt.
Jauks moments vakar atpakaļceļā, jau pa tumsu. Mašīnā skanēja Jāzepa izvēle – blues.
Ar puisi iepērāmies sarunā, kur abiem bija ko teikt. Jāzeps mūs un blues klausoties, piekrītoši māja ar galvu.
Vienā brīdī dzīvnieks ņēma savu, un teicu, smejoties "Autentiskam blūzam vēl pietrūkst suņa, kuru blūza mūziķis visu laiku ņem sev visur līdzi, nešķirami. Un savienotās sajūtās, suns nevar atturēties no viņa sirdi plosoša pārdzīvojuma un piedziedājuma". Piemeklēju piemērotu vietu kompozīcijā, un atlaidu ticamu suņa piedziedājumu, ka Jāzeps smējās.

15. Jul 2024 @ 00:53
[info]zivs
Jumanji. Klintī vecāko gadskaitli atradu 1778. )

14. Jul 2024 @ 17:40
[info]zivs
Kāpju pa Līgatnes takām
- Kā atgādina citas vasaras Siguldā.
- Tu gribi teikt, ka atšķir jaunu lappusi? - jautā draugs.
- Nē. Ir ļoti smagi mēģināt aizvērt veco.

14. Jul 2024 @ 11:11
[info]zivs
Kodolreakcija? Grūtākais atzīt, bet ticami, ka tāds security drīzāk vajadzīgs, lai slēptu no sevis un citiem apjomīgo tukšumu.

14. Jul 2024 @ 10:38
[info]zivs
Mjā. Slikts scenārijs. Vajadzēja nopietnāk patrenēties šaut pa bundžām sākumā.

13. Jul 2024 @ 22:26
[info]zivs
strong one. karš te laikam būs. tā paredzēja mans couch, ka krieviem ienākot, es slēpšos zem galda. ticami, zinot sevi.
un te nekad neatslābs filtrs. ticiet, es visu kontrolēju, ko runāju, arī ja liksies, ka atklātības. ir atomdurvis, pilnīga hermētika. viss ir dzeltena prese, nekad netiksiet deeper. tie nav draudi. savējiem ir shelter, bet ne šeit.

jauki sevi saslavināt. tad varbūt tu turi eksplodējošu kodolreakciju, ja vajadzīgas atomdurvis. jau rimušos, bet durvīm jāpaliek ciet. my ass, kā tu to gribētu, lai tā būtu bijis.

13. Jul 2024 @ 22:07
[info]zivs
Yeah, izdresēts. Pieaudzis, beidzot? Tas gan semiotiski neiespējami. Mana paša, ar Tēvu, skola. Varu nerakstīt, ja filtrs strādā, beidzot. Duraki, tas nav par drogām. Ir daudz cita, ko nerunāt.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba