Pītagu dienasgrāmata

Es šoreiz lielīšos - Lauku Cēļotājs mums piešķira - Labākais saimnieks 2008.
http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/90311-LCRT/prezentacijas/10_LabakaisSaimnieks.pdf

Par ko? nevaru atbildēt... konferences sākumā , kad uz lielā ekrāna parādījās "Pītagi" - tas nu bija pārsteigums, mēs esam trīs laureāti...
Nekas jau nemainīsies - tas ir darbs, darbs,darbs... pat pārāk ātra atzinība, kaut tas mums šajos grūtajos laikos atpazīstamību dotu.
Vairāk par visu mani priecē šāds jaunums -
Resursu izmantošanas labās prakses piemēri Latvijas laukos, ĪADT un Natura 2000 teritorijās
Juris Smaļinskis, EK LIFE+ programmas projekta „Vides politikas un pārvaldības priekšlikumu izstrāde, demonstrējot tūrisma attīstības ieguvumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā Slīteres nacionālajā parkā – Natura 2000 teritorijā” eksperts.
Nu re cik nopietni šoreiz...

Dienas īsas, vakari gari - trešā ziema ar -5 grādiem, sniega nav...
Malka, malka, malka - atveda jau pirms Jaunā gada, puse sazāģēta - 20 m3. Meklējām kādu zāģētāju, skaldītāju. Pirms Jaunā gada atradās - Mazirbē - 5 Ls par zāģēšanu, 3,50Ls par skaldīšanu - 20 x 8,50= 170Ls. Zvanīju - esot par aukstu, lai strādātu!!!? Kad būs nezinot, pirms braukšanas pazvanīs...

Jau 19.janvāris - nav vēl ieradies...
Sākam rubināt paši... Jānis zāģē un skalda, es krauju...

Sestdien satiku Košraga kolorīto personu - Skadiņu - piedāvāju saskaldīt 10m3 - jā!!!
- Būšu - nu ne jau brīvdienā, bet pirmdien sākšu - kas tur daudz - darba 3 dienām...

Pirmdiena - 14.30- "Pītagiem" tuvojas Skadiņš - jānāk apskatīt veicamais darbs-
Suni - vilku Roko esmu piesējusi, nevar kaimiņu baidīt, un viņam pašam arī suns Cēzars - kaukāzietis - nu ne tuvu tik nikns kā mūsējais..., ja nu vienīgi ļoti, ĻOTI izsalcis...

Veicamais darbs novērtēts - šodien pie darba nenāks, esot šņabīti ierāvis, bet rīt sāks...
Lēnu garu Skadiņš dodas uz savām mājām, suns!!! - Cēzars atzīst, ka visi plikie mūsu suņa izbrāķētie kauli ir lietojami... Kapēc gan to nesaprot saimnieks? - Paņēmis pliku kaulu zobos, pēc krietna laika sprīža Cēzars dodas saimnieka pēdās...
Malka, malka, malka - turpinu kraut strēķī Jāņa saskaldīto...

Tā tas varētu būt... gaisā vēsums, jūrā lieli viļņi - sākas rudens vētras.
Jūtu nepieciešamību uzrakstīt sezonas apkopojumu. Ja ne gluži, tad spilgtākos iespaidus -

Viens pazudis meitens- nu tie nav joki- Šitie meži ir biezi, mānīgi un ceļi mazliet atšķiras no pilsētu ielām. Vis beidzās laimīgi bez papildus palīdzības iesaistīšanas - pazudušais 'grasis' atradās kaimiņu ciemā... pēc apmēram divu stundu meklēšanas.

Viens pazudis suns - apmēram 14 gadu vecs, melns, labradors, vārdā Morics, ārzemnieks.
~ Lietainā vakarā aizskrien līdzi vietējam vilciņam no kaimiņu ciema. Pēc pāris stundām vietējais vilciņš atgriežas un lepni ieņem Morica vietu pie treiļa. Ar visām šai vietām piederošajām "fīčām" - ēdināšana, paijāšana, gulēšana no lietus pasargātā vietā... Nākošā diena - lietaina, neko labu nevēsta - vilciņš nemainīgi izmanto savus jaunos saimniekus, kuri jau manāmi norūpējušies dodas garākos un īsākos pērgājienos - suņa Morica meklējumos. Nav nekur, sākam uztraukties arī mēs - kā nekā ārzemnieks, pa pastu jau neaizsūtīsi uz Austriju... Sākam iesaistīt papildus spēkus - Slīteres inspektors, veikals, tiek apzvanīti vietējie iedzīvotāji... neveiksmīgi.
Trešā diena - nemainīgs stāvoklis, austrieši vēlētos doties ceļā, bet bez ģimenes locekļa !!!! ???
Beidzot, saņemu zvanu no vietējā zemnieka Māra -
Kāds Tev tas suns tur pazudis? - Melns.
Kā vārdā? - Morics.
Cik maksāsi? nu ko nācās braukt pakaļ kādus 9km...

--Viens apvainojies klients no Lietuvas, kuram uzrēja ne sevišķi labi audzināts latviešu klientu suns... starpnacionāls konflikts. Lietuvietis iesēdināja ģimeni mašīnā un nikns aizbrauca. Es nikni aprunājos ar suņa saimniekiem. VAI MĒS VĒL JOPROJĀM MĪLAM SUŅUS? Nu vēl jau mīlam - suns jau nav vainīgs, ka viņam slikts saimnieks...
Esam mēs te redzējuši ļoti labi audzinātus suņu saimniekus, prieks par viņiem...


Patiess prieks par to pozitīvo,kas apkārt mums ir bijis pagājušajā sezonā, par pastāvīgajiem klientiem un arī jaunajiem...

Kāpēc ir jābrauc 170km? - lai ieslēgtu skaļi mūziku un piedzertos. Nedzirdēt Košragu un bļaustīties... palaist suni savā vaļā, lai tas sabaida citu atpūtnieku? Sliktas brīvdienas... man kauns par maniem klientiem... nu nav jau tik slikti, bet ...
NEBRAUCIET UZ KOŠRAGU PIEDZERTIES UN KLAUSĪTIES SKAĻU MŪZIKU - JŪS MAN TRAUCĒJAT.
Šovakar pēc sulrieta nopeldējos, varētu satrenēties un ziemā arī peldēt -? es padomāšu...
Rīt svētdiena... daļa izbrauks - paliks tikai klusie atpūtnieki... prieks par tiem, kuri pie mums atgriežas...
Sikspārņi atkal lidinās, ezis pastaigājas, žagatas rītos agri traucē gulēt...

Košragā nav laika rakstīt un blogot, bet ir dažas svarīgas ziņas -----
Kempings un viesu māja "Pītagi" saķēra ZAĻO SERTIFIKĀTU -nu neko - mēs to esam pelnījuši ---
bioloģiskā attīrīšana, maz ķīmijas... un ZAĻA domāšana - nu visnotaļ Šlīteriski...

Vēl šodien mēs esam pillli - nu prieks par to, sezona ir sākusies, tas gan nenozīmē, ka adatai nav vietas -
tikai viens treilis un divas teltis - vēl joprojām šie apmeklētāji mūs īpaši neciena - nu ak, jā jūra mums TĀLU - 800m.
Mājiņas un istabas ir "pillā" un visi tik pozitīvi noskaņoti... pat soms pasmaidīja... nu ilgi gan man nācās nopūlēties...

Lai labs laiks mums visiem - šogad vēsa vasara - nu vajadzētu tak uzsilt ...

Ejam tālāk vasarā.

Nu patiesībā jau nekas būtisks nav noticis... viss bija klusi, neviens nesakāvās, nepiedzērās...
SUŅI nevienam nekoda, skrēja un dažus pat priecēja.
Ir mūsu starpā tādi cilvēki, kuriem ir paniskas bailes no suņiem(sakostie).
Būtu labi, ja suņu īpašnieki to saprastu - nevis mestos virsū un apgalvotu - "mans suns nekad nevienam - neko".
Un būtu labi ja sakostie spētu tikt pāri savām bailēm... Reizēm tak cilvēki kož sāpīgāk!
Dzīvnieks vienmēr var būt neaprēķināms, pat pret savu saimnieku.
Pagaidām esam atvērti visiem, tikai viesu mājas otrajā stāvā dzīvnieki netiks aicināti... uz flīzēm- lūdzu, bet uz guļamistabām pa koka trepēm ar nagiem - saprotiet mani, citus cilvēkus ( alerģijas pret spalvām, putekļiem un ...). Tikai respektējot citu domas un vajadzības, īpatnības - varam sadzīvot.
Jāņos pārsteidza ansambļa dzīvais dziedājums no ciema puses, kad apklusa Radio2 un visi ieklausījās... apkārt kaut kas lidoja, Košragam pārlidoja kāds vienojošs vilnis. Bet patiesībā jau šeit atbraucošos un dzīvojošos vienmēr kaut kas neredzams vieno. Kaut vai tas , ka obligāts noteikums - ciemā visi viens otru sveicina - ja ne,tad neesi savējais...

Diena 13. jūnijā raksta (http://www.diena.lv/lat/politics/celojumi/miers-skaistums):
Pītagu kempings Košragā ir īpašs ar to, ka saimniece Signe blogo: par to, kāds pasakains laiks, kā klājas pašai un kādi viesi bijuši. Pītagos ir arī bibliotēka, un, kā liecina blogs, saimniece ir atsaucīga un palīdz viesiem uzcept reņģes miltos un oliņā savā virtuvē.

Jāsteidz apdarīt svarīgākie darbi, jūnijā atbrauks Zaļā sertifikāta komisija - pārbaudīt vai mūsu kempings un viesu māja ir pietiekoši zaļi. Kā jau tādos gadījumos pieņemts jāsaraksta kāda paciņa ar papīrīšiem... Mikrošķiedras lupatas un grīdas slota, ekoloģiskie tīrāmie līdzekļi, ekonomiska attieksme pret resursiem, vēl daudz dažādu nieku. Visvairāk mani kaitina atkritumu šķirošana - reāli jau tam nav jēga, bet prasība ir. Nepatīk arī tas ka atgādinājumi jākarina visās telpās. Neko darīt novērtējumu jau gribas.
Pagājušajā nedēļā interesanti viesi bija - 4 poļi ar saviem 14 zirgiem un 12 vāciešiem pa Latviju ceļoja, palika pie mums divas naktis nakšņot. Polim samaksā naudu un viņš organizē ceļojumu - protams, ka ekonomiskajā klasē - pat ēst gatavo ugunskurā, vakarā grasījās reņģes cept - diez cik stundās viņiem tas būtu izdevies? Nocēlu šo darbiņu un uzcepu uz pannas virtuvē, garšīgi jau sanāca - miltos, oliņā. Pārpalikumu ar sīpoliem un tomātu mēci kārtās un vienas brokastis arī iznāca...paši poļi mašīnās pa nakti gulēja - ekonomija, vāciešiem tādus konservus no Tesko tīkla iekšā stūķēja - nu nē, es tad labāk gavēju, ne tādu uzturu lietoju... uzdāvināja burkas ar sautētiem kāpostiem un desām - esot par daudz iepirkuši, pagaršojām - it kā žēl ēdienu ārā mest, bet kur likt arī nav - suns jau arī neēdīs...
Ak, jā jāiet zirgābolus lasīt... mēslojums liesajai jūrmalas zemei patiks. Pasakains laiks.

Biju ar Talsu tūrisma un info centru ekskursijā(pieredzes apmaiņa) uz Latgali!!! Labais- nu nekādi šo reģionu nevar saukt par atpalikušu, tur pat ceļu segumi ir labāki kā Kurzemē...Iespaidu daudz, bet pats iespaidīgākais no 'Zemeņukrastiņiem'!!! nakšņošanas vieta ar pirti, labi, ka iebraucām krēslā... savādāk- nu neko... biju pieteikusies uz pirti ar maskām- zemenes, rūgušpiens, medus un baltie māli- pa ceļam vēl spriedām- pa to naudu (15 Ls ) noteikti būs tikai viena maska, bet nu nē- saņēmām visu pēc cenrāža. Mēs bijām 12 izredzētie, kuri izvēlējās baudīt pirts priekus Gulējām (6- vienā istabiņā)pirts mājas otrajā stāvā - spriedām, ka tas ir luX - jo bija televizors- tas gan nedarbojās..., tas labi, ka otrajā stāvā, jo visas pirts procedūras notika pirmajā stāvā- uz saklātajām 6 gultām otrajai pirts gājēju komandai... Sākām ar kāju mērcēšanu siltā zāles ūdenī, tad uz pirti - sildīties- pirts tāda mazītiņa, tas jau nekas- vieglāk piesildīt, tikai dažas lietas pārsteidza- nu ko darīt, ka grīda no skaidu plates līgojas- nav ko ar manu smagumu ko brīnīties... nu ko darīt, ka tikai viena lāviņa, nu ko darīt, ka griesti pirtī - kājās stāvot galvā duras, pirtī jau jāsēž...pati vainīga, ka tik gara. Nu pēc pirmās apsildīšanās viens otru masējam ar čiekuriem, mīklas ruļļiem, klopējam (viegli) ar vālītēm, atdzesējam sevi ar saldētām zemenēm ejam atkal sildīties, pēc atpūtas uz kolēģu saklātajām gultām, kuras pamazām paliek slapjas... pēc sasildīšanās meditējam- visi skaļi sakam labus vārdus par sevi, skaļi izvēlamies savus tuvākos mērķus un nodarbojamies ar pozitīvām domām. Visi gaidam pēršanos, tā sekos pēc trešās sildīšanās---- MAN SALST, TAMDĒĻ SĀKU SĒDĒT PIRTĪ, KAMĒR PER TRĪS IEPRIEKŠ MANIS PIETEIKUŠOS, sasildīties izdodas, saimniecei lūdzos, lai man neliek ezerā dzesēties- man bez brillēm grūti ko ieraudzīt- saimniece uzstāj, ka tas ir obligāti- lai es nebaidos, ūdens neliksies auksts, galvenais ir saslapināt arī galvu... - VIŅA MANI VEDĪŠOT AIZ ROKAS... uz ezeru... Nu tad tā esmu ceturtā- saimnieks ir noguris un mani pērs pati simniece- tas nekas, ka pēdējos grūtniecības mēnešos... pieradusi taču... peramies... es lūdzu, lai man ļauj kārtīgi sasilt... SALST... SAIMNIECE MANI NOPER.... MAN SALST, viņa izmetas no pirts, es guļu un domāju... "laikam jau viss", neko ceļos sēdus un turpinu sildīties, pēc brīža nāk saimniece ar nākamo peramo... liels ir viņas izbrīns - ko es vēl pirtī... pasildos vēl un eju uz atpūtas istabu - MAN PIENĀKOTIES MASKAS - JĀ TO ES GRIBU IZBAUDĪT... eju uz ezera pusi pēc balto mālu un rugušpiena maskas, te mani pārsteidz saimnieces māte!!!! - saņemu šo masku šķidrā un aukstā veidā uz galvas!!! TURPINU SALT, AR PĒDĒJO REMDENO ŪDENI PIRTS DUŠĀ CENŠOS IZKALOT MATUS...SALST, EJU UZ ATPŪTAS TELPU, SĀKU JUSTIES DĪVAINI... Pašēžu pāris minūtes un saprotu - "man tas nav jāiztur līdz galam", atvados no slapjajām kolēģu gultām, dodos uz otro stāvu gulēt.. pulkstenis rāda 00:30, jūtos dīvaini, KAUT KAS AR MUTI, ZOBIEM --- GALVU,kas tas ir??? KAUT KAS SVEŠS, ---- KUR TABLETES? Ibumetins 400- divas tabletes, galva sausā dvielī - gultā iekšā... Izrādās ŽOKLI SARĀVUŠI KRAMPJI- nekas - no rīta pamodos, tabletes, kafija - simnieces zemenes zīmējums uz vaiga un braucam tālāk... NEZINU, VAI, KAS IESPAIDĪGĀKS AR MANI ŠAJĀ GADĀ IR NOTICIS, AICINU VISUS UZ 'ZEMEŅUKRASTIŅIEM'- skatīju internetā viegli atrast. Man atliek tik smelto pieredzi likt lietā...

es biju jūrā
Šefs pa priekšu - es viņa pēdiņās... nu sestdien bija tik karsts Sīkragā, nu tik karsts, nu tik karsts..., ka mēs abi...( ar šefu) peldējām................ uz .... ( Jānis ieguva dzintara graudus)... viss, ak jā - nu brauciet ciemos, kamēr vēl vismaz darba denas ira brīvas...