Pītagu dienasgrāmata
„Pītagi” ir omulīgs kempings Baltijas jūras krastā Košragā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar Pasaules Ūdens dienā devāmies Slīteres NP organizētajā pastaigā pa Pēterezera taku un Zartapu ūdenskritumu kopā ar dabas pētniekiem - http://www.slitere.gov.lv/Aktualitates_
Žēl, ka vasarā sausā laikā ūdens izsīks ūdenskritumā. Tas atkal ir viens no Slīteres noslēpumiem, kas netiek eksponēts plašām ļaužu masām, līdzīgs , bet mazāks ūdenskritums ir netālu no Košraga.
Ar sietiņu no Pēterezera izmakšķerēja tā iemītniekus un mēs tuvumā aplūkojām -odu mazuļus, ūdens blaktis, parasto dēli, spāres mazuli un vēl šo un to - vairāk būtu šādu iespēju uzzināt apkārtni, tas tikai priecētu.
Aprunājoties ar dabas pētniekiem noskaidroju, ka ir iespēja vērot dzīvniekus dabā, bet tas prasa pacietību un izturību, kas bieži vien nevainagojas ar rezultātu... vai tas kādu varētu ieinteresēt?
Jau divas nedēļas tuvumā kliedz dzērves - gājām meklēt -
Dzērve, pelēkā dzērve – dzērvju dzimtas suga. Aizsargājams putns. Apmēram 113 – 122 cm gari un 4,5 – 7 kg smagi putni. Līdz ar purvu un pārpurvotu vietu nosusināšanu strauji samazinājies putnu skaits 70. – 80. gados. Pašlaik Latvijā varētu būt ap 300 ligzdojošu pāru.
Šim pelēkajam putnam ar garajām kājām raksturīga spēcīga balss – kā trompetes pūtiens – tā mūs arī vilināja doties skatīt riesta deju. Spārnus plivinādamas un klanīdamās klajumā tās lēkāja uz vienas vai otras kājas, griezās apkārt. Deja ilgst kādas 5 minūtes un to pavada izteiksmīgi kliedzieni.
Dzērves pirmoreiz ligzdo 3 -5 gadu vecumā, dzērve ir monogāms putns, veido noturīgu pāri. Ligzdas atrodas grūti pieejamos muklājos, slīkšņās. Dzērves ligzdu ļoti slēpj un parasti uz to dodas saliekusies, slēpjoties aiz zālēm un ciņiem. Ligzdā parasti 1- 2 (reti 3)olas, tās var būt ļoti daudzkrāsainas. Aprīlī vai maija sākumā tiek izdētas olas, kuras jāperē 28 – 30 dienas. Mazuļi jau pēc 24 stundām sāk vecāku pavadībā meklēt barību. Jaunās dzērves iemācās lidot 9 – 10 nedēļu vecumā, taču ģimene turas kopā vēl ziemā. Pārtiek no augiem – augu lapas, saknes, dzinumi, sēklas, graudi, ogas. Ķer arī kukaiņus, to kāpurus, gliemjus, sīkus mugurkaulniekus – zivis, vardes, ķirzakas, peles.
Latvijas dzērves ziemo gk. Vidusjūras piekrastes zemēs un Z – Āfrikā. Ceļo 50 -2000 m augstumā - kāsī. Īpaši siltās ziemās iespējama atsevišķu īpatņu ziemošana arī Latvijā.
Lielākās ligzdošanas apmetnes ir Teiču purvā un Cenas tīrelī. Košragā bija pāris, bet saucieni nerimstas jau trešo nedēļu.
Žēl, ka vasarā sausā laikā ūdens izsīks ūdenskritumā. Tas atkal ir viens no Slīteres noslēpumiem, kas netiek eksponēts plašām ļaužu masām, līdzīgs , bet mazāks ūdenskritums ir netālu no Košraga.
Ar sietiņu no Pēterezera izmakšķerēja tā iemītniekus un mēs tuvumā aplūkojām -odu mazuļus, ūdens blaktis, parasto dēli, spāres mazuli un vēl šo un to - vairāk būtu šādu iespēju uzzināt apkārtni, tas tikai priecētu.
Aprunājoties ar dabas pētniekiem noskaidroju, ka ir iespēja vērot dzīvniekus dabā, bet tas prasa pacietību un izturību, kas bieži vien nevainagojas ar rezultātu... vai tas kādu varētu ieinteresēt?
Jau divas nedēļas tuvumā kliedz dzērves - gājām meklēt -
Dzērve, pelēkā dzērve – dzērvju dzimtas suga. Aizsargājams putns. Apmēram 113 – 122 cm gari un 4,5 – 7 kg smagi putni. Līdz ar purvu un pārpurvotu vietu nosusināšanu strauji samazinājies putnu skaits 70. – 80. gados. Pašlaik Latvijā varētu būt ap 300 ligzdojošu pāru.
Šim pelēkajam putnam ar garajām kājām raksturīga spēcīga balss – kā trompetes pūtiens – tā mūs arī vilināja doties skatīt riesta deju. Spārnus plivinādamas un klanīdamās klajumā tās lēkāja uz vienas vai otras kājas, griezās apkārt. Deja ilgst kādas 5 minūtes un to pavada izteiksmīgi kliedzieni.
Dzērves pirmoreiz ligzdo 3 -5 gadu vecumā, dzērve ir monogāms putns, veido noturīgu pāri. Ligzdas atrodas grūti pieejamos muklājos, slīkšņās. Dzērves ligzdu ļoti slēpj un parasti uz to dodas saliekusies, slēpjoties aiz zālēm un ciņiem. Ligzdā parasti 1- 2 (reti 3)olas, tās var būt ļoti daudzkrāsainas. Aprīlī vai maija sākumā tiek izdētas olas, kuras jāperē 28 – 30 dienas. Mazuļi jau pēc 24 stundām sāk vecāku pavadībā meklēt barību. Jaunās dzērves iemācās lidot 9 – 10 nedēļu vecumā, taču ģimene turas kopā vēl ziemā. Pārtiek no augiem – augu lapas, saknes, dzinumi, sēklas, graudi, ogas. Ķer arī kukaiņus, to kāpurus, gliemjus, sīkus mugurkaulniekus – zivis, vardes, ķirzakas, peles.
Latvijas dzērves ziemo gk. Vidusjūras piekrastes zemēs un Z – Āfrikā. Ceļo 50 -2000 m augstumā - kāsī. Īpaši siltās ziemās iespējama atsevišķu īpatņu ziemošana arī Latvijā.
Lielākās ligzdošanas apmetnes ir Teiču purvā un Cenas tīrelī. Košragā bija pāris, bet saucieni nerimstas jau trešo nedēļu.
Vai jūs esat dzirdējuši dzeni – riesta laikā tēviņi parasti dzied dzīvesbiedrēm. Dzenis ātri sit ar knābi pa sausu, skanošu koka zaru vai stumbru. Šādā veidā tas rada bungojošu skaņu. Pēc tās skanīgi, ātri saucieni „ kī - kī – kī – kī”. Tas ir dzeņa mīlas sauciens. Mūsu dzenis sevi pieteica šodien.
Tas man lika pameklēt vēl kādu ziņu par dzeņiem – tie pārstāv dzilnu dzimtas ģinti. Uzmanība jāpievērš dzeņu astes spalvām – tās ir stingras, noder atbalstam, putnam pārvietojoties augšup pa koka stumbru, kā arī kalšanas laikā. Dzeņi ir gan nometnieki ( mums dižraibais bija visu ziemu) gan klejotāji (daži putni neregulāri ceļo), dobumperētāji. Pārtiek no koksnē un zem mizas dzīvojošiem kukaiņiem. Tos nosaka ne tikai ar redzes palīdzību, bet arī pēc substrāta skaņas. Ar savu garo, lipīga sekrēta klāto mēli var izlasīt kukaiņus pat no 9 cm dziļām koksnes spraugām. Ziemā pārtiek no priežu un egļu sēklām, čiekuru lobīšanai izmanto īpašas „kalves” –zaru žākles, stumbru spraugas. Pavasarī lapu koku stumbru augšdaļā mēdz izkalt caurumu virtenes, no kurām dzer sulu. Reizēm dzenis kļūst par plēsēju – izēd sīko putnu (dobumperētāju) olas un mazuļus. Vasaras otrajā pusē pārtiek no ogām, riekstiem un ozolzīlēm. Dobumu ligzdai kaļ katru gadu no jauna pus satrunējuša lapu koka stumbrā 2-5 m augstumā. Olas ( 5 -7 ) izdēj aprīļa beigās vai maija sākumā – perē 12 -13 dienas. Mazuļi izšķiļas maijā vai jūnija sākumā un ligzdā uzturas 20 – 24 dienas.
Mūsu dižraibais dzenis ir apmēram 20 cm garš un svert varētu no 60 – 100g.
Latvijā sastopami piecu (vispār 33 sugas) pārstāvji – dižraibais, mazais, vidējais, baltmuguras un trīspirkstu dzenis. Pēdējās divas sugas ir aizsargājamas.
Mūsu dzenis bija čakls – katru dienu bija darbā – savā čiekuru kalvē.
Tas man lika pameklēt vēl kādu ziņu par dzeņiem – tie pārstāv dzilnu dzimtas ģinti. Uzmanība jāpievērš dzeņu astes spalvām – tās ir stingras, noder atbalstam, putnam pārvietojoties augšup pa koka stumbru, kā arī kalšanas laikā. Dzeņi ir gan nometnieki ( mums dižraibais bija visu ziemu) gan klejotāji (daži putni neregulāri ceļo), dobumperētāji. Pārtiek no koksnē un zem mizas dzīvojošiem kukaiņiem. Tos nosaka ne tikai ar redzes palīdzību, bet arī pēc substrāta skaņas. Ar savu garo, lipīga sekrēta klāto mēli var izlasīt kukaiņus pat no 9 cm dziļām koksnes spraugām. Ziemā pārtiek no priežu un egļu sēklām, čiekuru lobīšanai izmanto īpašas „kalves” –zaru žākles, stumbru spraugas. Pavasarī lapu koku stumbru augšdaļā mēdz izkalt caurumu virtenes, no kurām dzer sulu. Reizēm dzenis kļūst par plēsēju – izēd sīko putnu (dobumperētāju) olas un mazuļus. Vasaras otrajā pusē pārtiek no ogām, riekstiem un ozolzīlēm. Dobumu ligzdai kaļ katru gadu no jauna pus satrunējuša lapu koka stumbrā 2-5 m augstumā. Olas ( 5 -7 ) izdēj aprīļa beigās vai maija sākumā – perē 12 -13 dienas. Mazuļi izšķiļas maijā vai jūnija sākumā un ligzdā uzturas 20 – 24 dienas.
Mūsu dižraibais dzenis ir apmēram 20 cm garš un svert varētu no 60 – 100g.
Latvijā sastopami piecu (vispār 33 sugas) pārstāvji – dižraibais, mazais, vidējais, baltmuguras un trīspirkstu dzenis. Pēdējās divas sugas ir aizsargājamas.
Mūsu dzenis bija čakls – katru dienu bija darbā – savā čiekuru kalvē.