![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar Pasaules Ūdens dienā devāmies Slīteres NP organizētajā pastaigā pa Pēterezera taku un Zartapu ūdenskritumu kopā ar dabas pētniekiem - http://www.slitere.gov.lv/Aktualitates_
Žēl, ka vasarā sausā laikā ūdens izsīks ūdenskritumā. Tas atkal ir viens no Slīteres noslēpumiem, kas netiek eksponēts plašām ļaužu masām, līdzīgs , bet mazāks ūdenskritums ir netālu no Košraga.
Ar sietiņu no Pēterezera izmakšķerēja tā iemītniekus un mēs tuvumā aplūkojām -odu mazuļus, ūdens blaktis, parasto dēli, spāres mazuli un vēl šo un to - vairāk būtu šādu iespēju uzzināt apkārtni, tas tikai priecētu.
Aprunājoties ar dabas pētniekiem noskaidroju, ka ir iespēja vērot dzīvniekus dabā, bet tas prasa pacietību un izturību, kas bieži vien nevainagojas ar rezultātu... vai tas kādu varētu ieinteresēt?
Jau divas nedēļas tuvumā kliedz dzērves - gājām meklēt -
Dzērve, pelēkā dzērve – dzērvju dzimtas suga. Aizsargājams putns. Apmēram 113 – 122 cm gari un 4,5 – 7 kg smagi putni. Līdz ar purvu un pārpurvotu vietu nosusināšanu strauji samazinājies putnu skaits 70. – 80. gados. Pašlaik Latvijā varētu būt ap 300 ligzdojošu pāru.
Šim pelēkajam putnam ar garajām kājām raksturīga spēcīga balss – kā trompetes pūtiens – tā mūs arī vilināja doties skatīt riesta deju. Spārnus plivinādamas un klanīdamās klajumā tās lēkāja uz vienas vai otras kājas, griezās apkārt. Deja ilgst kādas 5 minūtes un to pavada izteiksmīgi kliedzieni.
Dzērves pirmoreiz ligzdo 3 -5 gadu vecumā, dzērve ir monogāms putns, veido noturīgu pāri. Ligzdas atrodas grūti pieejamos muklājos, slīkšņās. Dzērves ligzdu ļoti slēpj un parasti uz to dodas saliekusies, slēpjoties aiz zālēm un ciņiem. Ligzdā parasti 1- 2 (reti 3)olas, tās var būt ļoti daudzkrāsainas. Aprīlī vai maija sākumā tiek izdētas olas, kuras jāperē 28 – 30 dienas. Mazuļi jau pēc 24 stundām sāk vecāku pavadībā meklēt barību. Jaunās dzērves iemācās lidot 9 – 10 nedēļu vecumā, taču ģimene turas kopā vēl ziemā. Pārtiek no augiem – augu lapas, saknes, dzinumi, sēklas, graudi, ogas. Ķer arī kukaiņus, to kāpurus, gliemjus, sīkus mugurkaulniekus – zivis, vardes, ķirzakas, peles.
Latvijas dzērves ziemo gk. Vidusjūras piekrastes zemēs un Z – Āfrikā. Ceļo 50 -2000 m augstumā - kāsī. Īpaši siltās ziemās iespējama atsevišķu īpatņu ziemošana arī Latvijā.
Lielākās ligzdošanas apmetnes ir Teiču purvā un Cenas tīrelī. Košragā bija pāris, bet saucieni nerimstas jau trešo nedēļu.
Žēl, ka vasarā sausā laikā ūdens izsīks ūdenskritumā. Tas atkal ir viens no Slīteres noslēpumiem, kas netiek eksponēts plašām ļaužu masām, līdzīgs , bet mazāks ūdenskritums ir netālu no Košraga.
Ar sietiņu no Pēterezera izmakšķerēja tā iemītniekus un mēs tuvumā aplūkojām -odu mazuļus, ūdens blaktis, parasto dēli, spāres mazuli un vēl šo un to - vairāk būtu šādu iespēju uzzināt apkārtni, tas tikai priecētu.
Aprunājoties ar dabas pētniekiem noskaidroju, ka ir iespēja vērot dzīvniekus dabā, bet tas prasa pacietību un izturību, kas bieži vien nevainagojas ar rezultātu... vai tas kādu varētu ieinteresēt?
Jau divas nedēļas tuvumā kliedz dzērves - gājām meklēt -
Dzērve, pelēkā dzērve – dzērvju dzimtas suga. Aizsargājams putns. Apmēram 113 – 122 cm gari un 4,5 – 7 kg smagi putni. Līdz ar purvu un pārpurvotu vietu nosusināšanu strauji samazinājies putnu skaits 70. – 80. gados. Pašlaik Latvijā varētu būt ap 300 ligzdojošu pāru.
Šim pelēkajam putnam ar garajām kājām raksturīga spēcīga balss – kā trompetes pūtiens – tā mūs arī vilināja doties skatīt riesta deju. Spārnus plivinādamas un klanīdamās klajumā tās lēkāja uz vienas vai otras kājas, griezās apkārt. Deja ilgst kādas 5 minūtes un to pavada izteiksmīgi kliedzieni.
Dzērves pirmoreiz ligzdo 3 -5 gadu vecumā, dzērve ir monogāms putns, veido noturīgu pāri. Ligzdas atrodas grūti pieejamos muklājos, slīkšņās. Dzērves ligzdu ļoti slēpj un parasti uz to dodas saliekusies, slēpjoties aiz zālēm un ciņiem. Ligzdā parasti 1- 2 (reti 3)olas, tās var būt ļoti daudzkrāsainas. Aprīlī vai maija sākumā tiek izdētas olas, kuras jāperē 28 – 30 dienas. Mazuļi jau pēc 24 stundām sāk vecāku pavadībā meklēt barību. Jaunās dzērves iemācās lidot 9 – 10 nedēļu vecumā, taču ģimene turas kopā vēl ziemā. Pārtiek no augiem – augu lapas, saknes, dzinumi, sēklas, graudi, ogas. Ķer arī kukaiņus, to kāpurus, gliemjus, sīkus mugurkaulniekus – zivis, vardes, ķirzakas, peles.
Latvijas dzērves ziemo gk. Vidusjūras piekrastes zemēs un Z – Āfrikā. Ceļo 50 -2000 m augstumā - kāsī. Īpaši siltās ziemās iespējama atsevišķu īpatņu ziemošana arī Latvijā.
Lielākās ligzdošanas apmetnes ir Teiču purvā un Cenas tīrelī. Košragā bija pāris, bet saucieni nerimstas jau trešo nedēļu.