Pītagu dienasgrāmata

Nekā personīga, lai neņem ļaunā tie, kas ...
es nesaprotu kapēc izlietnē tek ūdens, kamēr zobu birste dzīvo pa muti?
es nesaprotu kapēc viesu mājā mazgā traukus tualetē?- mums ir trauku mašīna...
es nesaprotu kapēc pārtikas atkritumus nemet kompostā.
es nesaprotu kamdēļ kafijas biezumus gāž izlietnē,- komposts, kaut zālītē - uzreiz tak pazūd, mums melnzeme nepieciešama.
es nesaprotu kapēc 500m līdz jūrai jābrauc ar auto...
mēs šķirojam atkritumus, staigājam pa māju zeķēs, taupam resursus, bet es cenšos neaizrādīt - jo cilvēks taču atbraucis atpūsties.
Vienīgi nu nekuriniet glillus zem kokiem... par to aizrādam.
Mēs pamazām nogurstam ar vien vairāk- vēl 3 nedēļas... mūs priecē tie kas atgriežas- tas dod spēku.
Vienīgi grūta tā bezdomu rutīna- grīdas, trauki, 40 gultas, gludināšana- bezdomu automātisks darbs, bet peieņemt robotiņu nav iespējams- nodokļi lieli, izturēsim - paši - divatā...
vakaros jau desmitoe tumšs, rudentiņš tuvojas.
Esmu priecīga par to, ka vakaros pēc vienpadsmitiem ir kluss un neesmu ne reizi rājusies...
Mēs lēnām iesim uz priekšu - žogs, bērniem laukums, vēl vairāk soliņu un galdu, nopļausim kārtīgāk zālīti... centīsimies saņemt būvatļauju ģimenes mājiņām ar ērtībām un virtuvi..., nomarķēsimm veloceliņus, pamazām sāksim nūjot..., sakārtosim grāmatas, uzbūvēsim jaunus grāmatu plauktus, mācīsimies vācu valodu - galvenais neapstāties, būt noderīgam.
Ticiet man nav iespējams par jums nedomāt, katrs ciemiņš ir īpašs... man patīk tas ko daru un grūti ziemā, kad maz darba...

Nu tūlit pat atkal varēs lasīt, klausīties mūziku, radio, kāda filma un koncerts - pēc lielā darba cēliena...