Majors Ģirts: Te tev īsta muiža. Tev droši vien Amerikā dzīvo kāda bagāta tante. Ja tu nebūtu man draugs, tu būtu man klients.
Haralds: Un vēl tur [Bulgārijā] dod kafiju, jā. Kad izdara iepirkumus, dod turku kafiju, smiltīs vārītu, ar 50 gramiem konjaka.
Majors Ģirts: Jūs sen tur bijāt?
Haralds: Nē, Bulgārijā es nekad neesmu bijis. Un Juri arī es neesmu noslepkavojis.
Irēna: Lai es svešā mājā gulētu ar kādu vienā gultā! Turklāt vēl ar vairākiem.
Majors Ģirts: Interesanti.
Irēna: Vai ne? Un vispār, es nevienu neredzēju un nevienu nesatiku.
Majors Ģirts: Žēl. Ļoti žēl.
Irēna: Kāpēc?
Majors Ģirts: Tāpēc, ka Jums nav alibi.
Irēna (paskatās spogulī): Kas man nav?
Majors Ģirts: Jums nav alibi. Pirmkārt. Un otrkārt, Irēna. Nu kāda vella pēc Jūs smēķējat?
Irēna: Man ir gan alibi. Un tieši tāpēc. Kad es biju tukšajā istabā, es redzēju kaut ko tādu...
Haralds: Vai tad Jums pašam tā nekad nav gadījies - nokniebties pa kreisi?
Majors Ģirts: Klausies tu... Ko tu vispār lien citu dzīvē? Norauties gribas, ko?
Irēna: Viņš [Juris] man saka - "Ja tu zinātu, cik man ir šausmīgi sūdīgi."
Alberts: Jā, mēs sastrīdējamies. Pie tam pamatīgi.
Majors Ģirts: Par ko?
Alberts: Par silīcija karbīda monokristāliskās plēves iegūšanas iespējām augstvakuuma uzpilināšanas iekārtās inertu gāzu klātbūtnē. Skaidrs?
Majors Ģirts: Pat milicim skaidrs.
Vilis: Mani liekas, mani pagrūda. Man visu vakaru liekas, ka šajās mājās bez mums vēl kāds ir. Nu padomājiet pats. Trīs reizes rēja telefons. Trīs reizes zvanīja suns. Un vēl tie cimdi! Vasaras laikā cimdi! Te ir kāds svešs. Mani pagrūda!
Majors Ģirts: Klausies, Vili. Beidz te vienreiz dirsties.
Majors Ģirts: Ja kāds kādam nozog vienu sūdīgu naudas maciņu, par to saka - tas ir zaglis. Bet, ja cits diendienā apzog padomju valsti, par to saka - tas prot dzīvot! Diemžēl mēs pie tā baigi esam pieraduši.
Aveņu vīns (info)
Aveņu vīns (video)
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
