|
5. Nov 2004|09:31 |
Emocionāli nenormāli smaga filma, es pēc tam ilgi raudāju, varbūt tāpēc, ka man piemīt tendence filmā redzēto (tāpat kā, piemēram, grāmatās lasīto) identificēt ar sevi...
Šons Penns tiešām bija augstākajā no līmeņiem, piekrītu. Man ļoti patika arī struktūra - ik pa brīdim savā prātā tu to puzzli saliec drusku pilnīgāku, pateicoties tam, ka sāc iebraukt, kad rāda tagadni, kad nākotni, kad - pagātni.
Kopumā tas bija tāds mazohistisks kaifs, ****1/2 :) |
|