daži nopietnie gabali |
[19. Apr 2005|18:03] |
nu pirmais jau nu noteikti nopietns. kādreiz piccolo pēc Dogville noskatīšanās teica, ka viņam mēnesi nestāvēs. nu man apmēram tā bija pēc The Woodsman noskatīšanās. stāsts ir par pedofīlu, kurš pēc 12 gadu atsēdēšanas cietumā, atgriežas savā dzimtajā pilsētā (sākumā likās pilnīgi stulba rīcība, jo citur takš tevi nepazīst kā pedofīlu), kas izvēršās psiholoģiskā drāmā pat ar mīlestības trijstūri un sieviešu cīņām par tēviņu. situācija saasinās pedofīliskajā plāksnē, kas arī izraisa ļoti spēcīgas (personīgi man - ļoooti nepatīkamas) izjūtas. un pats interesantākais - galu galā bija jāsecina, ka visa šī gabala laikā pedofīlija kaut kādā atklātā veidā vispār neparādās. visu izdara atmosfēra. tiešām spēcīgi.
otrais gabals varbūt arī nav tik nopietns. neatkarīgais kino. kaut kādā mērā pēc sava žanra pavelk uz Coffe and cigarettes, jo visa filma ir divu cilvēku - vīrīeša un sievietes, kam pirms 9 gadiem ir bijus viena neaizmirstama nakts kopā - saruna. saruna par to kā ir, saruna par to kā varētu būt bijis. bet toties kāda saruna. ar straujiem pagriezieniem, noskaņu maiņām. un visam apkārt Parīzes vakars pirms saulrieta - Before sunset. |
|
|
The Machinist (El Maquinista) |
[19. Apr 2005|21:09] |
http://www.imdb.com/title/tt0361862/
Trevors Rezniks nav gadu gulējis, viņš sāk jaukt realitāti ar halucinācijām, zaudējis sapratni par to, kas ir īsts, kas izdomāts. Nu, tā īsumā. Kristiana Beila eksperiments ar savu ķermeni, zaudējot apm. 1/3 daļu svara (no 81~54), piesaistīja šai filmai lielāku uzmanību kā visi pārējie kopā ņemti. Staigājošā skeleta iespaids ir diezgan spēcīgs. Nezinu, kāds bija režisora nodoms, bet man šķiet, ka filma diezgan labi ataino to, kā vainas apziņa sagrauj cilvēku. Vērtējums ****1/2, laikam Beils tik ļoti patīk :) |
|
|