| vīns un Kino Stokholmā |
[16. Aug 2004|17:29] |
diezgan aktīva filmu skatīšanās sanāca manā pavisam nesenajā ceļojumiņā pāri dīķim, tad nu mēģināšu izlikt savus iespaidus...
pirmais nāca Night On Earth. no sākuma kaut kā laikam nebiju noskaņojies uz Jim Jarmush stīgas, bet filmas gaitā žoklis sajūsmā atkārās arvien vairāk. lieliskas 5 īsfilmas, kas saistītas savā starpā tikai ar vienu profesiju - taksists. dažādas situācijas, dažādas mentalitātes, dažādi cilvēki, lieliskas aktierspēles. turklāt gabalu, kurš norisinās Romā un ir itāliski, iedevu noskatīties vienam itālim, kurš bija stāvā sajūsmā par papildus dziļo jēgu dialektu un citādu valodas specefektu izmantojumā, tā ka tā filma ir vēl dziļāka kā es varēju iedomāties... great.
nākamā diena bija gana saspringta, lai to beigtu ar ko tik nenopietnu kā Starsky And Hutch:) kā jau biju gaidījis, kaut kas no Zoolander it kā brīžam trulā, toties brīžam ļoti elegantā humora. ar vārdu sakot man patik:) "I know some people, who know some people, who robb some people":)
nākamajā vakarā sekoja asāks žanrs. no sākuma otrreiz noskatijos manuprāt lielisko The Score. vēlreiz pārliecinājos, ka De Niro un Nortona saspēle ir lieliska un noteikti otrreizskatāma... ar to gan bija par maz un iečekoju Secret Window. skatijos kā no altas lapas.. tb nebija nekādas nojausmas par citu atsauksmēm un par to, kas tur notiks (lai arī Steven King sākuma titros gaidāmo ceļu parādīja:) ). galu galā varu teikt, ka lai gan diezgan ok, taču tomēr pārāk viss gaidāms un prognozējams. tāda Beatiful Mind numur 2 sajūta palika... bet Deps bija labs...
svētdienas vakaram nekas labs nebija palicis, tādēļ saņēmos noskatīt jau ilgi garām laisto Punch-Drunk Love. varbūt to bija vērts redzēt tādēļ,ka Sandlers bija tomēr ne tik raksturīgā lomā, bet manuprāt tas tomēr neatsver to absolūti nesaprotamo šizofrēniju un sviestu, kas tur notikās. varbūt esmu truls, bet nu manuprāt kaut kādi suņa murgi...
galu galā uz prāmja dalot vienu austiņu sev un otru ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) just_me, tika noskatīta The Doors. spēcīgs gabals. neizsakāmi laba Kilmera spēle, jo es tiešām spētu noticēt, ka tas ir Morisons. to vienkārši vajag redzēt. pat tad, ja varbūt Doors daiļrade (gluži kā man) nav sevišķi tuva, jo personīgi es to nespēju uztvert un man (izņemot gabalus 10) tas muzārs liekas baigie narkomāna murgi (kas kaut kādā mērā tā arī ir). bet filmu vajag noskatīties...
sorre, ka tik gari, bet tomēr sešas filmas:) |
|
|