Melnā Dālija likās kā grandioza izgāšanās - subjektīvi, protams.Lieliski aktieri, kuri manāmi jūtas ne savā zupas šķīvī, kā arī izcils operatora darbs, neiedomājami greznas dekorācijas, burtiski no ekrāna plūstoša 40-to gadu Losandželosas atmosfēra - bagātīga, smaga un piesātināta, un to visu iznīcina tik idiotisks, neloģisks un aiz ausīm pievilkts sižets (nezinu, cik filmā palika no Ellroja grāmatas, bet 4 paralēlas sižeta līnijas, kuras rezultātā noved pie nekā, vēl nevienam par labu nav nākušas), ka vai raudiens nāk. Filma atstāja tādu kā "L.A.Confidental" kroplā dvīņubrāļa iespaidu - it kā ingredienti tie paši, bet nu ku neglīts maita! DePalmu žēl - neba nu vēl viens lielmeistars izsmēlies?

Lai gan, reka, citiem patīk. Tikai nevajag diži sacerēties, un varbūt arī patiks :)