Baiba Lulle, NRA, 29.08.2005.

"Tautā pazīstams, mīlēts, izskatīgs, politikā nesasmērējies vai pat ar to vispār nesaistīts un pēc Vairas Vīķes-Freibergas, vēlams, lai kandidē sieviete, – tādas, visticamāk, būtu galvenās sabiedrības prasības pretendentam uz Valsts prezidenta amatu (..)

"Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību." Un punkts. (..)

Absolūts kritēriju trūkums pretendentiem uz prezidenta amatu atraisa rokas partijām jebkāda sava kandidāta piemērotības pamatošanai."

Ziņa Apollo.lv

Baiba Lulle
2005-08-29
Gribu būt prezidents. Ar ko jārunā?
Tautā pazīstams, mīlēts, izskatīgs, politikā nesasmērējies vai pat ar to vispār nesaistīts un pēc Vairas Vīķes-Freibergas, vēlams, lai kandidē sieviete, – tādas, visticamāk, būtu galvenās sabiedrības prasības pretendentam uz Valsts prezidenta amatu, kad beigsies V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš pēc nedaudz mazāk kā diviem gadiem.

Lai cik pieticīgas un plebejiskas tās šķistu – tas tomēr ir vairāk par Satversmē prasīto. "Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību." Un punkts. Lai pildītu amatu, vēl gan nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, bet tās nedošana nevar būt šķērslis kandidēšanai uz amatu. Droši vien Saeimas deputāti, kas Latvijā joprojām ievēlē Valsts prezidentu, raudzītu arī to izglītotāko, lai arī kādu valodiņu prot, bet cik tad tālu bijām no tā, ka par valsts galvu tika iecelts Raimonds Pauls tikai tāpēc, ka ir maestro. Ņemot vērā, ka Eiropas cilvēka titulu dabū arī mūziķi, piemēram, Marija Naumova un Renārs Kaupers, nebūtu jābrīnās, ja par prezidentu, izdabājot tautai, varētu kļūt kāds mūziķis. Labi, ka kulta sporta veidi mums ir komandas, ne individuālās disciplīnas, lai gan – kāpēc ne Artūrs Irbe? Būtu Latvijas vārtos kā mūris, un Krievija mums te neiespēlētu nekādu prettiesisku, viltīgu robežlīgumu! Otru Ulmani jau vairs neatradīs. Bet varbūt kāds jēdzīgs Čakste atrastos?

Absurds? Saeima mums jau spējusi sagādāt ne vienu vien absurdu pārsteigumu ne tikai ar likumu putrām, bet arī amatpersonu vēlēšanās, jo īpaši tajās, kur, tāpat kā prezidenta vēlēšanās, balsošana notiek aizklāti. Vai atgādināt par balsu pirkšanas skandālu prezidenta vēlēšanās 1999. gadā? Vai pirmajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora vēlēšanām, kad vairākums deputātu teicās balsojuši par Jutu Strīķi, bet skaitļi liecināja – apmēram puse nekaunīgi melo?

Atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, Moldovas, kur par prezidentu jānobalso krietni vairāk nekā pusei deputātu, mums pietiek ar minimālo pārsvaru – 51 balsi. Tas nozīmē parasti kādu triju partiju vienošanos. Un, raugoties arī likumos noteikto kritēriju trūkuma kontekstā, tā arī ir noteicošā prezidenta izvēlē. Protams, var jau paļauties, ka vismaz šai lietai partijas pieies "ar pilnu atbildību un raudzīsies no valsts interesēm", ne šaurām partejiskām ambīcijām un vajadzībām.

Bet kāpēc politiķi nepaļaujas tikai uz savu un kolēģu godaprātu, izraugoties virkni daudz zemāka ranga amatpersonu, kurām bez likumā minētajām prasībām konkursa sludinātāji parasti piepluso specifisko zināšanu, prasmju nepieciešamību, vadības pieredzi, valodu zināšanas, labu reputāciju utt.

Tā, piemēram, nesenajā konkursā uz Maksātnespējas aģentūras vadītāja vietu prasības pretendentiem bija otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnē, vadības zinātnē vai ekonomikā, pieredze vadošā amatā, izpratne par maksātnespēju, laba angļu vai franču valodas prasme, komunikācijas spējas, datorprasmes. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram prasīja augstāko izglītību ekonomikā vai finansēs, teicamas angļu valodas zināšanas, darba pieredzi vadošā amatā valsts pārvaldē, valsts nodokļu un nodevu administrēšanā. Līdzīgi kā par vairākām citām amatpersonām likumā ir arī ierobežojumi attiecībā uz bijušajiem PSRS, LPSR un ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem, aizliegto organizāciju dalībniekiem, VID struktūrvienību vadītāju radiniekiem.

KNAB vadītājam pēc strīdīgās augstākās juridiskās izglītības svītrošanas no likuma atstāta Latvijas pilsonība, latviešu valoda un divas svešvalodas, pirmspensijas vecums, sodāmības trūkums, atbilstība pieejas valsts noslēpumam saņemšanai, aizliegtas organizācijas dalībnieka traipa neesamība biogrāfijā, bezpartejiskums. Konkursa sludinātāji vēl prasīja izpratni par korupcijas novēršanu un apkarošanu, izziņas iestāžu darbību, pieredzi vadošā darbā, labu reputāciju.

Ģenerālprokurora amata kandidātam jābūt vismaz trīs gadu praksei tiesneša amatā Satversmes tiesā, Augstākajā tiesā (turklāt pēc 1993. gada janvāra), apgabaltiesā vai pieci gadi prokuratūrā. Par vienkārša prokurora amata kandidātu var būt tikai pilsonis ar augstāko juridisko izglītību, kas stažējies prokuratūrā, nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, prot latviešu valodu, nav bijis aizliegtas organizācijas dalībnieks, PSRS un LPSR spēka un izlūkošanas struktūru darbinieks, konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Sarakstu varētu turpināt.

Arī uzņēmēju prasības vadības līmeņa amata pretendentiem līdz ar straujo ekonomikas attīstību pastāvīgi aug un mainās. Jā, arī viņi par vadītājiem nelabprāt izvēlas spožu izglītību guvušos, bet dzīves skolas vēl neapslīpētos jaunuļus. Agrāk blakus citām kvalitātēm pietiekama bija augstākā izglītība, bet tagad ievērojama priekšrocība jau ir maģistra grāds specialitātē, turklāt maznozīmīgs nav arī pabeigtās augstskolas reitings un divu svešvalodu prasme.

Vai tiešām cilvēki lūgtin jālūdzas kļūt par prezidentu, jāsola algas pielikums? Turklāt "nedrīkst sašaurināt pretendentu loku". Tā Einars Repše, būdams premjera amatā, jau aicināja "visus Latvijas patriotiski noskaņotos cilvēkus, kas jūt sevī organizatora talantu", pieteikties KNAB vadībai. Pieteicās vesels bars. Traktoristu, cietumnieku, šoferu, celtnieku, zemnieku…

Lai arī Jura Bojāra Satversme ir atsevišķas tēmas vērta un daudz kritizēta, tajā bez diskutablās pilsonības kopš dzimšanas Valsts prezidenta amata kandidātam bija prasīta augstākā izglītība un vismaz četru gadu ilga dzīvošana Latvijā pirms vēlēšanām.

Absolūts kritēriju trūkums pretendentiem uz prezidenta amatu atraisa rokas partijām jebkāda sava kandidāta piemērotības pamatošanai. Arī izvairīšanās no diskusijas par prezidenta kvalitātēm neliecina par vēlmi atrast patiešām atbilstošāko, bet ielikt ja ne sev noderīgāko, tad vismaz nekaitīgāko. Diskusijas vietā jau runā par atsevišķu partiju favorītiem.