NRA, 18.03.2008.

Kalvītis atlaidis jostu un parunājies ar studentiem brīvi un nepiespiesti.

"Ainārs Šlesers ir enerģiju izstarojoša, staigājoša atombumba, tā ka uz viņa uzsprāgs vēl ne tik vien viena valdība".

"Protams, manas cerības nebija, ka JL aizskries no valdības, kurā paliekot būtu stabili uzvarējuši vēlēšanās. Tad, kad viņi paši izgāja ārā, nevis man viņus nācās izmest no valdības, es laikam biju laimīgākais cilvēks. Šādu mirkļu dēļ ir vērts būt politikā. Politika nav pacelt algas, politika nav atrast slimnīcām investīcijas – tā ir obligātā nepieciešamība, bet politika ir spēlēties ar saviem konkurentiem."

"Tas bija vienīgais elegantais veids, kā atbrīvoties no valdības, kura nav vēlama. Ciniski, jā, bet tāda ir politika. Mums nebija īsti vēlmes iet uz pašvaldību vēlēšanām, kur TP bija jāuzvar, ar tik klibu, tik nepopulāru valdību, kāda bija Emša valdība."

"Es šausmīgi negribēju pats iet par Valsts prezidentu, tāpēc man nācās meklēt citu. Man bija balsis, es varēju kļūt, bet tas nav bizness tādā ziņā, ka prezidents jau nerisina nekādus saimnieciskus jautājumus, neko nebūvē, neko neceļ, faktiski nekādas lemšanas viņam nav. Valsts prezidents, ņemot vērā, ka viņš veic reprezentācijas funkcijas, ir piemērots 60, 55 gados. Tad forši var braukāt apkārt un sagaidīt pensiju."

NRA
Kalvītis vaļsirdīgs ar politikas studentiem, Agnese Margeviča, 2008.03.18

Izteikums "Ainārs Šlesers ir enerģiju izstarojoša, staigājoša atombumba, tā ka uz viņa uzsprāgs vēl ne tik vien viena valdība", šķiet, ir spilgtākais no ekspremjera un Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša daudzajiem domugraudiem, kurus viņš pirmdien bārstīja topošo politologu priekšā Latvijas Universitātē. Atraisīts, atvērts daudziem, arī kritiskiem, jautājumiem un atklātāks, nekā šāda ranga politiķi publiski mēdz atļauties, A. Kalvītis 2. un 3. kursa studentiem pavēra priekškaru arī uz dažu politisko notikumu patiesajām aizkulisēm.

Piemēram, kā, baidoties no Jaunā laika (JL) uzvaras nākamajās vēlēšanās, TP izspēlējusi "šaha partiju", lai JL kritiku no TP pavērstu pret LPP, sev negaidīti panākot JL aiziešanu, ko sabiedrība uztvērusi negatīvi – kā izvairīšanos no problēmu risināšanas – un 9. Saeimas vēlēšanās JL sodot. "Protams, manas cerības nebija, ka JL aizskries no valdības, kurā paliekot būtu stabili uzvarējuši vēlēšanās. Tad, kad viņi paši izgāja ārā, nevis man viņus nācās izmest no valdības, es laikam biju laimīgākais cilvēks. Šādu mirkļu dēļ ir vērts būt politikā. Politika nav pacelt algas, politika nav atrast slimnīcām investīcijas – tā ir obligātā nepieciešamība, bet politika ir spēlēties ar saviem konkurentiem."

Tāpat A. Kalvītis atzina, ka Induļa Emša (ZZS) valdības gāšana, TP nenobalsojot par pašu finanšu ministra izstrādāto budžetu, bijusi pragmatiski izskaitļota. "Tas bija vienīgais elegantais veids, kā atbrīvoties no valdības, kura nav vēlama. Ciniski, jā, bet tāda ir politika. Mums nebija īsti vēlmes iet uz pašvaldību vēlēšanām, kur TP bija jāuzvar, ar tik klibu, tik nepopulāru valdību, kāda bija Emša valdība."

Savukārt uz jautājumu, kāpēc par Valsts prezidentu tika izvēlēts virzīt tieši ķirurgu Valdi Zatleru, ekspremjers atbildēja: "Es šausmīgi negribēju pats iet par Valsts prezidentu, tāpēc man nācās meklēt citu. Man bija balsis, es varēju kļūt, bet tas nav bizness tādā ziņā, ka prezidents jau nerisina nekādus saimnieciskus jautājumus, neko nebūvē, neko neceļ, faktiski nekādas lemšanas viņam nav. Valsts prezidents, ņemot vērā, ka viņš veic reprezentācijas funkcijas, ir piemērots 60, 55 gados. Tad forši var braukāt apkārt un sagaidīt pensiju."

Arī par valdības vadītāju trešo reizi A. Kalvītis nevēloties kļūt, jo, "lai varētu uzņemties tādu atbildību, tev jābūt pilnam ar idejām, pilnam ar enerģiju, pilnam ar apņēmību kaut kādas lietas darīt savādāk, nekā to dara tagadējie politiķi, bet teikt, ka man nepatīk tas, ko Godmanis dara, es nevaru, un tad kāda man ir jēga iet par premjeru, ja es neko citu nevaru piedāvāt, ko Godmanis piedāvā?". "Patiesībā es uzskatu, ka Godmaņa vienīgā problēma ir, ka viņš pazaudē politisko fokusu, viņš par dziļu ņem visas lietas – viņš kaut ko sāk, iet, iet, iet, tad sāk iet citur un līdz ar to daudzas lietas neizdara līdz galam."

Ne Andris Šķēle, ne Aivars Lembergs, ne A. Šlesers, bet tikai un vienīgi pats A. Kalvītis esot bijis visu lēmumu pieņēmējs, studentiem atbildēja ekspremjers. "Es vienmēr esmu gribējis strādāt tikai ar stipriem cilvēkiem, un, ja man kaut ko spēj ieteikt Šķēle (un viņš noteikti daudz ko spēj), tad es labprāt ar viņu runāju. Bet lēmumus pieņem tikai viens vadītājs, citādāk tā mašīna nebrauks.