„Ministru prezidents Einārs Repše atkārtoti aicina ierēdņus būt radošiem, nevis stingri ievērot visas birokrātiskās prasības. „Man psihiatrijā patīk viena diagnoze – pārmērīgi pamatīga domāšana”, tā šodien Ministru kabineta komitejas sēdē, atkārtoti izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto koncepciju, atzina Repše.” D.Kārkliņa, LETA, 06.10.2003



„Ierēdņa atbrīvošana ir darba devēja uzticības jautājums, un premjeram jāpiešķir pilnvaras bez īpašiem juridiskiem sarežģījumiem atbrīvot no darba neprofesionālus, nestrādājošus, nelaipnus ierēdņus.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Diena, 25.06.2002.

„Valsts sekretārs nereti ir tas, kura paspārnē izveidojas koruptīvās saites un kurš tās uztur. Kamēr mēs nepieņemsim priekšlikumus, kā ierēdņi rotē, tikmēr valsts sekretārs būs ieinteresēts, lai valdības mainās reizi gadā, kamēr ministri vēl nav iepazinušies ar sistēmu, nezina to, kas notiek ministrijā.” A.Požarnovs, bijušais labklājības ministrs, Diena, 25.06.2002.

„Es stingri sodīšu jebkuru birokrātu, ministru, jebkuru valsts darbā strādājošo, kurš iedrošināsies kaut ko slēpt.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Lauku Avīze, 05.09.2002.

„Paskatieties, kas notiek pie valsts iestādēm, ar kādām lepnām automašīnām piebrauc “nabaga” valsts darbinieki.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Lauku Avīze, 05.09.2002.

„(..) politiskie spēki vēlas saglabāt korumpēto un sapuvušo valsts pārvaldi, saglabāt politiskās barotavas pie varas esošajiem un nekādā gadījumā nepieļaut jaunas, atklātas un godīgas valdības izveidošanu.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Diena, 28.09.2002.

„Lai sasniegtu labāku, optimālāku rezultātu, izstrādājot jaunu likumprojektu, ir lietderīgi izskatīt dažādus, bieži pat ļoti radikālus problēmas risinājuma veidus.” A.Aksenoks, LR Tieslietu ministrs, Diena, 02.01.2003.

„Ministru prezidents Einars Repše sola «tīrīšanas», jo daudzas valsts pārvaldes iestādes, to skaitā muita, policija, tiesu sistēma un Valsts ieņēmumu dienests, esot noziedzīgo shēmu cauraustas.” A.Kluinis, Rīgas Balss, 28.02.2003.

„Kopumā vērtējot, Valsts civildienesta darbs klibo.” E.Repše, Ministru Prezidents, Diena, 02.04.2003.

„(..) mēs varētu panākt jaunu prioritāšu atbalstīšanu. Protams, tam visam ļoti skaidri un saprotami pretojas birokrātiskais aparāts, jo viņi reiz ir dabūjuši finansējumu, apguvuši to, (tāds skaists vārds!) un turpina tērēt.” E.Repše, Ministru Prezidents, Latvijas Vēstnesis, 16.05.2003.


„Es neticu, ka ierēdņi labi strādā. Tā mums ar vienu budžetu nepietiks, lai pabarotu šo bezgalīgi augošo birokrātiju. Tā turpināties nevar. (..) par ierēdņu skaita samazināšanu neviens nedomā, bet viņi prasa un prasa.” E.Repše, Ministru Prezidents, LETA, 25.08.2003.

„birokrātiski šķēršļi, kas liek (..) formalitātes kārtot veselu dienu, kā lopus trenkājot no viena lodziņa pie otra.” E.Repše, Ministru Prezidents, LETA, 16.09.2003.

„Repše aicināja Finanšu Ministriju "vienreiz sākt mācīties". Ja turpināsies šāda ministrijas pieeja, nevarēs sagaidīt "saprātīgu" valsts budžetu, jo "visa procedūra ir saputrota", uzskata premjers.” D.Kārkliņa, LETA, 06.10.2003.


„Ierēdņi nepatīk nevienam, viņi nepārtraukti tiek izsmieti, nievāti, un var tikai priecāties, ka vēl ir arī muitnieki. Taču mums ir jātiek pāri šodienas aizvainojumam un iedomām par ierēdniecības permanento ļaunumu. Valsts nevar iztikt bez ierēdņiem un muitniekiem tāpat kā bez nodokļiem – un bez likumiem, kas aizsargā valsts kalpotājus no tiesiskas patvaļas tāpat kā jebkuru pilsoni. Ja mēs pieļausim šādus ziediņus, tad kādas odziņas ievāksim?” D.Lemešonoks, NRA, 19.11.2002.



„Kāpēc ierēdņi tiek padarīti par mūsu sabiedrības pārijiem, uz kuriem neattiektos elementāras tiesību normas? Vai tiešām viņi brokastīs ēd mazus bērnus un naktīs saindē mūsu svētavotus?” D.Lemešonoks, NRA, 19.11.2002.

„Pat ja Repše ir godīgs cilvēks, neviens uz šīs pasaules nevar garantēt, ka viņš nekad nekļūdīsies, tāpēc tik milzīga paļaušanās uz vienu personu ir pārdabiska.” A.Brauna, Diena, 19.11.2002.

„Arī bijušais ministrs valsts pārvaldes lietās Jānis Krūmiņš grozījumus uzskata par «lielu soli atpakaļ no ES un veselā saprāta viedokļa». Viņaprāt, sistēma ir jāpadara elastīgāka, bet ne dodot vienam cilvēkam tik voluntāras iespējas.” B.Lulle, NRA, 20.11.2002.

„(..) grozījumi, gatavoti steigā, neizdiskutējot speciālistu vidū un Saeimas frakcijās, tā vietā, lai valsts pārvaldi sakārtotu, to drīzāk dezorganizēs, tā radot vēl lielākas problēmas.” J.Lagziņš, Tautas partijas deputāts, bijušais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piriekšsēdētājs, Diena, 14.12.2002.

„(..) pašlaik tiek jaukta tā valsts pārvaldes sistēma, kas savulaik tika veidota, un, ļaujot ministriem apstiprināt konkursu komisijas, kas izvēlēsies padotos ierēdņus, notiek atgriešanās pie padomju laika kārtības.” J.Briede, juriste, administratīvo tiesību speciāliste, Diena, 14.12.2002.

„Jācer, ka negodīgu ierēdņu atlaišanai nebūs tikai kampaņveida raksturs. (..) Jaunajai valdībai sākot darbu, galvas jau ir ripojušas pietiekami daudz. Vai valsts kasē ripo (ripos) arī vairāk naudas…?” NRA, 04.01.2003.

„Nezin vai var gaidīt produktīvu civildienesta darbu, ja valdība nāk ar uzstādījumu, ka ierēdņi ir stulbi, slinki vai negodīgi. Var jau būt, ka politiķi tā nedomā, taču sarunas ar valsts iestāžu darbiniekiem liecina, ka jauno ministru neuzticība un ierēdņiem veltītie komentāri tieši tā viņiem liek justies. Nospiestība un neskaidrība ir dominējošā noskaņa ierēdniecībā.” A. Brauna, Diena, 15.01.2003.

„Rīgā klīstot joks, ka neviens Zemes iedzīvotājs patiešām neuzvedoties kā bijušais nacionālās bankas prezidents. Premjera cildenā cīņa pret korupciju latviešiem šķietot tikpat apbrīnojama kā viņa pieķeršanās simbolikai un neprasme tā vietā runāt ar cilvēkiem.” Laima Žihare-Loidla, NRA, 20.02.2003.

„Tūkstošiem pazīmju esošo ierēdņu aparātu raksturo kā rīcībspējīgu; to lielā mērā sekmē tieši administratīvo funkciju nodalīšana no politiskajām. Politisks ierēdnis ir sinonīms vārdam giljotīna, un tas grauj esošo, uz karjeru, nevis politisko piederību balstīto ierēdniecības sistēmu. Jebkura vēršanās pret ierēdņiem ir regresīva, jo tā draud sagraut valsts pārvaldes aparātu, turklāt nav zināms, vai jaunajai valdībai ir, ko likt vietā.” A.Freimanis, sociologs, Diena, 02.04.2003.

„Saeima ir kļuvusi par piedēkli izpildvarai.” I.Kreituse, vēsturniece NRA, 13.05.2003.