Diena, 25.08.2006.

Savu "kompetenci" trešdien kārtējo reizi žilbinoši nodemonstrēja iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Viņš publiski paziņoja, ka ir "nolēmis no amata atbrīvot divus policijas ģenerāļus — Valsts policijas (VP) priekšnieku Jāni Zaščirinski un VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Aivaru Griguli". Acīmredzot neviens viņam nebija pateicis priekšā, ka VP priekšnieku no darba atbrīvo valdība, bet valsts galveno "kārtībnieku" — VP priekšnieks. Iekšlietu ministrija (IeM) nav policijas ministrija, un to pēc desmit amatā atsēdētiem mēnešiem tā kā vajadzētu zināt.

Var jau būt, ka Zaščirinska un Griguļa policistu spēju kalngals ir patrulēšana ielās, taču sabiedrībai nav bijusi iespēja par to pārliecināties. Lēnīgs toreiz janvārī un bezgala enerģisks tagad ir viens un tas pats cilvēks, uzvārdā Jaundžeikars.

Ja ministrs gandrīz gadu nav varējis apjēgt, kas īsti notiek viņa vadītajā resorā, no amatiem jāpatriec galvenie vainīgie, bet ministram jāuzņemas politiskā atbildība par to, ka, ieņemot svarīgu amatu, izrādījies čamma.


Diena
Laiks prasties
Askolds Rodins

Savu "kompetenci" trešdien kārtējo reizi žilbinoši nodemonstrēja iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Viņš publiski paziņoja, ka ir "nolēmis no amata atbrīvot divus policijas ģenerāļus — Valsts policijas (VP) priekšnieku Jāni Zaščirinski un VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Aivaru Griguli". Acīmredzot neviens viņam nebija pateicis priekšā, ka VP priekšnieku no darba atbrīvo valdība, bet valsts galveno "kārtībnieku" — VP priekšnieks. Iekšlietu ministrija (IeM) nav policijas ministrija, un to pēc desmit amatā atsēdētiem mēnešiem tā kā vajadzētu zināt.

Skarbā lēmuma pamatā bija īpašās izmeklēšanas komisijas ziņojums par apstākļiem, kas saistīti ar Valmieras traģēdiju, kad policijas virsnieks nošāva divus policistus. Pēdējais piliens policistu izdarīto noziegumu un pārkāpumu nogludināšanas kausā.

Pareizticīgo Ziemsvētkos ugunsgrēka dēļ no piecu cilvēku ģimenes dzīvs palika pusaudža gadus sasniedzis zēns. Ministrs piekrita ugunsdzēsējiem, ka par notikušo nav jārīko dienesta izmeklēšana. To gan sarīkoja, taču tikai pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) iejaukšanās.

"Kopš pirmās dienas iekšlietu ministra amatā esmu teicis, ka nerīkošu skaļas PR akcijas un paraugprāvas," tā Dienā (24.I) rakstīja Jaundžeikars. Tobrīd Saeimas vēlēšanas vēl nebija degungalā.

Ziņojuma teksts nav publiskots, tāpēc nav iespējams spriest, ir vai nav "paraugprāva" Jaundžeikara preses konferencē teiktais. Var jau būt, ka Zaščirinska un Griguļa policistu spēju kalngals ir patrulēšana ielās, taču sabiedrībai nav bijusi iespēja par to pārliecināties. Lēnīgs toreiz janvārī un bezgala enerģisks tagad ir viens un tas pats cilvēks, uzvārdā Jaundžeikars.

Daudzi vēlētāji nav apmierināti ar policijas darbu, taču "Zaščirinskis ir izdarījis daudz, bet nav paveicis to, ko gaidīju" nav pārliecinošs arguments, lai pamatotu valsts galvenā policista pilnīgo neatbilstību amatam.

Tomēr ja no ziņojuma izriet, ka Zaščirinska un Griguļa palikšana amatā ir bīstama valsts interesēm, tas automātiski kļūst par spriedumu arī pašam Jaundžeikaram. Pēc janvāra traģēdijas neviens neprasīja ministra atkāpšanos — zaļš vēl, divus mēnešus amatā. Tagad bilde ir citāda, un ir pamats prasīt politisko atbildību, ja reiz Jaundžeikaram bija vajadzīgs turpat gads, lai apjēgtu, ka iekšlietu sistēma ir dēlī un galvenie šāda stāvokļa vaininieki ir divi ģenerāļi. Daudzviet piesauktā politiskā atbildība šajā gadījumā nozīmē atkāpšanos no amata, bet par to Jaundžeikars negrib ne dzirdēt.

Skaidrojums šādai politiskās atbildības izpratnei, iespējams, rodams apstāklī, ka Jaundžeikara karjera, vismaz pēdējos gados, ir kāpšana pāri partijas biedru "līķiem". Par Saeimas deputātu viņš kļuva 2003.gadā, kad Arnolds Laksa izstājās no mācītāju partijas un nolika likumdevēja mandātu. Divus gadus vēlāk Jaundžeikars ietrausās iekšlietu ministra krēslā, no kura augstumiem pirms tam tika raudzījies Ēriks Jēkabsons — arīdzan bijušais mācītāju partijas biedrs, tās pirmais oficiālais līderis.

"Vainojama ir pati sistēma, nevis ministra darbība" — tas nedaudz atgādina nemaz ne tik sen naivu ļautiņu vidū populāro saukli Ļaujiet Laventam strādāt! Uzklausīt Jaundžeikaru un iepazīties ar ziņojumu grasās Saeimas Nacionālās drošības komisija, Zaščirinska iespējamo atlaišanu apspriedīs valdība. Taču jebkurā gadījumā jādemisionē Jaundžeikaram.

Ja ministrs ir pārspīlējis sistēmas deformācijas briesmas un pirms vēlēšanām sarīkojis paraugprāvu, prasot vainojamajiem augstāko soda mēru, kaut patiesībā pietiktu ar grožu pievilkšanu, viņam par to jānes politiskā atbildība.

Ja ministrs gandrīz gadu nav varējis apjēgt, kas īsti notiek viņa vadītajā resorā, no amatiem jāpatriec galvenie vainīgie, bet ministram jāuzņemas politiskā atbildība par to, ka, ieņemot svarīgu amatu, izrādījies čamma.

Publicēšanas datums: Piektdiena, 2006. gada 25. augusts.
Rubrika: (2. lpp.)