Diena, 09.11.2005.

"Tā braukšana komandējumos ir nožēlojama XVIII gadsimta palieka. Nav fiziski jātrenkā savas miesas pa pasauli moderno telekomunikāciju laikmetā," sacīja E.Repše.

Sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Latkovskis (JL), kura ģimenē pirmdien piedzima dēls Haralds, bija iecerējis doties bērna kopšanas atvaļinājumā, bet Valsts kanceleja lūgusi tomēr ierasties uz valdības sēdi, lai nodrošinātu kvorumu.

Diena
Kvoruma trūkums liedz laikus sākt valdības sēdi
Ināra Egle

Astoņu valdības locekļu atrašanās ārpus valsts otrdien premjera pienākumu izpildītājai, tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai (JL) liedza laikus atklāt valdības sēdi. Tā sākās ar sešpadsmit minūšu nokavēšanos, kad bija sagaidīts aizsardzības ministrs Einars Repše (JL). Viņš jau bija saposies komandējumam uz Pērnavu, taču kvoruma trūkums sēdē lika viņam pa ceļam vēl iegriezties valdības namā. "Tā braukšana komandējumos ir nožēlojama XVIII gadsimta palieka. Nav fiziski jātrenkā savas miesas pa pasauli moderno telekomunikāciju laikmetā," sacīja E.Repše, atbildot uz Dienas jautājumu, vai pieļaujama tik liela ministru skaita atrašanās ārpus valsts.

No 18 valdības locekļiem uz sēdi bija ieradušies deviņi, trīs ministri Ainārs Šlesers, Krišjānis Kariņš un Helēna Demakova atrodas Francijā Valsts prezidentes delegācijas sastāvā, vēl četri ministri izraudzījušies citus komandējuma maršrutus, ārpus valsts savu atvaļinājumu vada arī premjers Aigars Kalvītis (TP). Sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Latkovskis (JL), kura ģimenē pirmdien piedzima dēls Haralds, bija iecerējis doties bērna kopšanas atvaļinājumā, bet Valsts kanceleja lūgusi tomēr ierasties uz valdības sēdi, lai nodrošinātu kvorumu. Pieredzējušie politiķi atceras, ka gandrīz katra valdība savu reizi ir saskārusies ar kvoruma trūkumu, bet E.Repšes valdības laikā nereti sēde nav laikus sākusies tāpēc, ka to nokavējis pats premjers.

Premjera pienākumu izpildītāja S.Āboltiņa Dienai atzina, ka kvoruma nodrošināšana ir "darba organizācijas jautājums", taču Eiropas forumos arī esot jāpiedalās, jo ir svarīgi tajos nodrošināt valsts pārstāvniecību ministru līmenī. Tas ir arī valsts prestiža jautājums, ko varot attiecināt arī uz vizīti Francijā. Tajā ir arī A.Šlesers, kas Dienai uzsvēra, ka nekādas modernās tehnoloģijas nevarot nodrošināt tos ieguvumus, ko dod divpusējās tikšanās vizīšu laikā.

E.Repše atzina, ka "mazā Latvija nevar diktēt toni starptautiskos salidojumos, bet tā trenkāšanās pa pasauli bieži ir nevajadzīga un liela līdzekļu tērēšana", jo modernās tehnoloģijas ļaujot ērti sazināties un varot rīkot arī videokonferences.

Publicēšanas datums: Trešdiena, 2005. gada 9. novembris.
Rubrika: (4. lpp.)