Latvijas Avīze, 11.10.2005.

Intervija ar veselības ministru Gundaru Bērziņu

V.Krustiņš:
– Nepriecājieties, viņi te izstudēs un brauks projām uz Īriju, kā stāsta, lasīt sēnes!

G.Bērziņš:
– Iesaku pārlasīt "Sprīdīti". Kur tad ir tā laimes zeme? Vienmēr liekas, ka visur ir labi, kur mūsu nav. Kad pasaule ir izbraukāta, atveras acis, ka vislabāk tomēr ir pašu zemē.


Latvijas Avīze raksta

«Lietas pareizā gultnē.»
Autors: MĀRA LIBEKA
Šī raksta izlasīšana aizņems: 7 minūtes un 40 sekundes

2006. gada valsts budžeta projektā veselības aprūpei piešķirts par 27 procentiem vairāk naudas nekā šogad. Kā un kam to tērēs? Veselības ministru Gundaru Bērziņu izvaicāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

V. Krustiņš: – Kā jūs izskaidrojat mūsu lasītājiem, ka Lietuvai un Igaunijai naudas vienmēr esot vairāk nekā mums – pietiek gan slimniekiem, gan skolotājiem, gan tiesnešiem…

G. Bērziņš: – Latvijā sociālās izmaksas veido pusi no valsts izdevumiem. Mūsu kaimiņiem demogrāfiskais stāvoklis ir labāks, tāpēc šīs izmaksas mazākas. Latvijā uz vienu pensionāru ir tikai 1,3 strādājošie.

– Vai tad naudas trūkums skolai, policijai un visam citam ir izskaidrojams tikai ar to, ka Latvijā ir vairāk pensionāru?

– Nē. Latvijā ir arī zemākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā – 29,7 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tomēr Latvija jau nav vienīgā, kurai trūkst naudas veselības aprūpei. Nosauciet man kādu valsti, kurā naudas šim nolūkam ir gana! Arī Lietuva un Igaunija vēlas, lai tās būtu vairāk.
Mēs veidojam Latvijas medicīnas sistēmu tā, lai nebūtu parādu un lai sistēma kopumā attīstītos. Šķiet, ka esam pareizajā gultnē. Rimušies mediķu streiki, pirmo reizi pēc ilgiem gadiem divarpus reizes palielinājies reflektantu konkurss medicīnas fakultātēs Rīgas Stradiņa universitātē, vēl lielāks bija Latvijas Universitātē.

– Nepriecājieties, viņi te izstudēs un brauks projām uz Īriju, kā stāsta, lasīt sēnes!

– Iesaku pārlasīt "Sprīdīti". Kur tad ir tā laimes zeme? Vienmēr liekas, ka visur ir labi, kur mūsu nav. Kad pasaule ir izbraukāta, atveras acis, ka vislabāk tomēr ir pašu zemē.

M. Libeka: – Kādas iespējas jūs pacientiem un ārstiem piedāvāsiet nākamgad? Par cik vairāk tērēsim nekā šogad?

– Naudas būs par 76 miljoniem latu jeb 27 procentiem vairāk nekā šogad. No šīs summas 42 miljoni aizies mediķu algu paaugstinājumam un 8,4 miljoni latu – valsts apmaksāto zāļu iegādei. No tām liela summa – 1,8 miljoni latu – paredzēta medikamentiem C hepatīta ārstēšanai. Pacientam, kurš sirgst ar C hepatītu, būs jāmaksā tikai 25 procenti. Zāles pret šo slimību ir ļoti dārgas.

Kardioloģija ir viena no tām medicīnas nozarēm, kur nākamgad gaidāms lielākais līdzekļu pieaugums – sirds un asinsvadu slimnieku ārstēšanai plānots piešķirt par trīs miljoniem latu vairāk. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kā arī Liepājas un Daugavpils slimnīcas saņems jaunus angiogrāfijas aparātus slimnieku izmeklēšanai, būs nauda arī zālēm un plānveida izmeklējumiem, lai saruktu rindas. Diemžēl gadā ap 22 tūkstošiem cilvēku zaudē dzīvību no sirds un asinsvadu kaitēm, un šis rādītājs ir steidzami jāuzlabo.

– Viena C hepatīta slimnieka ārstēšana izmaksā tūkstošiem latu, visiem taču naudas nepietiks… Kā izvērtēs, kuram slimniekam zāles apmaksās, kuriem – ne?

– C hepatīts patiešām ir ļoti sarežģīta diagnoze ar ļoti komplicētu ārstēšanu. Joprojām sadarbojamies ar speciālistiem, kuri izstrādā vadlīnijas – vairākas ārstēšanās programmas. Noteicošās būs analīzes, kas ārstam ļaus prognozēt, vai ārstēšana būs efektīva. Arī analīzes veikt par valsts naudu. Šai kaitei ir vairāki tipi un apakštipi, un ne jau visiem ir nepieciešama ārstēšana ar dārgajiem medikamentiem.

– Sirds ķirurgs Romāns Lācis gan uztraucas, ka 400 pilnīgi izmeklētiem sirds slimniekiem ir jāgaida rindā līdz nākamā gada martam, jo valstij neesot naudas, lai apmaksātu viņiem koronāro artēriju šuntēšanas un vārstuļu inplantācijas operācijas. Statistika ir drūma – pagājušajā gadā, rindā gaidot, nomiruši 32 sirds slimnieki.

– Ministrija ir gatava atbalstīt sirds ķirurģiju, un pašlaik no Stradiņa slimnīcas gaidu investīciju projektu jaunas ap pusmiljona latu vērtas aparatūras iegādei. Tad sirds ķirurgi varēs operēt vairāk nekā 850 slimniekus gadā.

Esam domājuši arī par asins vēža slimniekiem, kuriem nepieciešama kaulu smadzeņu transplantācija. Jau šā gada beigās vai nākamgad varētu veikt pirmās sešas septiņas operācijas. Lielāki projekti ir slimnīcu sakārtošanai. Līdz nākamā gada martam plānots pabeigt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļas un konsultatīvās poliklīnikas rekonstrukciju, sāksim celt arī jaunu operāciju bloku. Stradiņos plānots būvēt jaunu slimnīcas korpusu, vieta jau zināma, bet nav vēl atrasts labākais risinājums, kādam tam vajadzētu būt. Mums nav pieredzes tik lielu slimnīcu celtniecībā un rekonstrukcijā, tāpēc, šķiet, būs jāizmanto starptautiskā pieredze. Plānojam būvēt lokālo slimnīcu Ludzā. Četrpadsmit gados Latvijā ir uzbūvēta tikai viena slimnīca – Kuldīgā.

Papildu investīcijas nākamgad paredzētas psihiatrijā. Lielajās psihiatrijas slimnīcās vienā palātā guļ pat līdz 18 cilvēkiem, remonts nav bijis divdesmit un pat trīsdesmit gadus.

– Ārsti teic, ka grūto dzīves apstākļu dēļ palielinoties saslimstība ar garīgajām kaitēm.

– Valstu statistika rāda, ka vidēji viens procents slimo ar šizofrēniju. Latvijā šī diagnoze ir noteikta ap 15 tūkstošiem cilvēku, bet vajadzētu būt ap 22 vai 23 tūkstošiem, jo daļa cilvēku nevēršas pie ārsta, bet daļai nav izteiktu slimības pazīmju un varbūt ārsts vēl nav diagnosticējis šo kaiti. 2001. gadā psihiatrijas slimnieku zāļu apmaksai valsts tērēja miljonu latu, bet šogad – jau vairāk nekā trīs miljonus latu.

Amerikas mediķi man ieteica stingri raudzīties, lai valsts neapmaksā bezgalīgi dārgas zāles. To nevar atļauties pat bagātās valstis, bet farmācijas firmas cenšas ieraut šajā dārgo medikamentu spirālē, no kuras ir grūti izkļūt. Tāpēc ir ļoti stingri jākontrolē, jāuzrauga un jāveido saprātīgs zāļu cenu mehānisms.

– Vai jūs esat konstatējis kādas problēmas ar valsts apmaksāto zāļu izrakstīšanu?

– Ģimenes ārstiem tomēr ir noteikti ierobežojumi, bet ārsts drīkst prasīt lielāku kvotu, ja tam ir objektīva nepieciešamība. Nesen tikos ar Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" pārstāvjiem. Organizācija aptaujājusi pacientus, lai noskaidrotu, vai ģimenes ārsti izraksta kompensējamos medikamentus visos gadījumos, kad pacientam nepieciešams. Situācija ir iepriecinoša, jo tikai pieci seši procenti norādījuši, ka ģimenes ārsts zāles neizraksta nepamatoti.

– Bet tik un tā cilvēki mirst, ciešot sāpes…

– Tā nedrīkst būt. Slimokase stingri kontrolē zāļu izrakstīšanu. Ja tā notiek, par to ir jāinformē ministrija un slimokase.

V. Krustiņš: – Jūs zināmā mērā esat pašapmierināts!

– Tā gan nav. Esmu nedaudz noguris. Tomēr ir pieņemts diezgan daudz ilgtermiņa programmu gan par slimnīcu struktūru, gan zāļu kompensācijas sistēmu, neatliekamās palīdzības attīstību… Pirmās jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas saņemsim jau oktobrī, bet aprīlī – jau septiņdesmit labi aprīkotu mašīnu, no kurām daļa nokļūs pat līdz vistālākajam Latvijas stūrim.

– Kad vēl nebijāt ministrs, uztraucāties, ka vērtīgas iekārtas slimnīcās stāv dīkā, jo trūkstot speciālistu, kas ar tām spētu strādāt. Vai tagad stāvoklis ir mainījies?

– Jaunu iekārtu iegāde ir ļoti ierobežota. Vienai otrai mazajai slimnīcai bijusi vēlme uzstādīt, piemēram, dārgo magnētiskās rezonanses aparātu vai kompjūtertomogrāfu. Dārgas aparatūras iegāde ārpus plāna nav notikusi. Bet uz šiem izmeklējumiem ir gara rinda. Mēs sekojam, cik tā ir gara gan valstī kopumā, gan katrā reģionā. Eiropā uzskata, ka uz miljons iedzīvotājiem nevajadzētu vairāk par vienu magnētiskās rezonanses aparātu. Pašlaik Latvijā ir četri šādi aparāti. Šā gada beigās tiks piešķirti līdzekļi papildu pakalpojumu apmaksai, lai šos aparātus varētu pilnībā noslogot. Līdz ar to rinda saruks. Tā kā Latvijā ir liela mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, par valsts naudu šogad un nākamgad pirksim četrus angiogrāfijas aparātus – Daugavpils un Liepājas slimnīcai, kā arī Stradiņa slimnīcai. Līdz ar to samazināsies pakalpojumu izmaksas, jo aparāts taču būs pirkts nevis par slimnīcas, bet ministrijai piešķirtajiem valsts līdzekļiem. Līdzīga situācija ir endoprotezēšanā. Gada beigās 400 pacientiem būs papildu iespēja veikt endoprotezēšanas operāciju. Izanalizējām arī rindas izmeklējumiem ar ultrasonogrāfu, lai rindā nebūtu jāgaida ilgāk par desmit līdz četrpadsmit dienām. Saruks arī bērnu rehabilitācijas rinda. Šobrīd tā ir piecu mēnešu garumā, bet līdz gada beigām plānojam to samazināt līdz vienam mēnesim.

M. Libeka: – Kādi rezultāti ir jūsu cīņai pret ārstu kabatas naudu?

– Saeima jau otrajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā. Tuvākajā laikā būs gala lasījums. Par naudas pieprasīšanu draudēs kriminālatbildība ar dažādiem soda mēriem.

V. Krustiņš: – Kā jūs pats uzturat sevi formā, lai pieņemtu nepatīkamus lēmumus, lai iedziļinātos nozarē, kas nav vienkārša, ja nav medicīniskās izglītības?

– Esmu iegājis medicīnas sistēmā un jūtos kā daļa no tās. Man izdevies izveidot apmierinošu dialogu ar nozares arodbiedrību un speciālistiem. Bet pašam gan ir arvien grūtāk pieņemt nepatīkamus lēmumus, jo esmu iepazinis daudzus speciālistus un veselības aprūpes organizatorus. Pamazām sāku saprast specifiskās medicīnas nozares lietas, bet nevaru pretendēt uz ļoti dziļām zināšanām medicīnā.

Lai tiktu galā ar lielo darba apjomu, regulāri trīs reizes nedēļā septiņos no rīta dodos uz sporta zāli un pēc nodarbībām esmu mundrs līdz dienas beigām.