mans gruzons

Manā dzīvē nav jēgas. Jā, tas traucē pilnvērtīgi dzīvot. Lasu kārtējo reizi Bulgakova "Jaunā ārsta piezīmes" (http://lib.aldebaran.ru/series/zapiski_yunogo_vracha/), kā arī http://doctor-liza.livejournal.com/. Tur ir jēdzīgums, tur ir noderīgums. Tur dzīvei ir nozīme.
Noderīguma koeficients šobrīd: ap nulli.
Un vēl- tā vietā lai dzīvotu dzīvei, dzīvoju pastāvīgi pieminot kaulaino. Ne tāpēc, lai izdzīvotu katru mirkli, bet tāpēc, ka viņa vienalga atnāks. Gaidīta vai negaidīta. Bet tas mani nesatrauc, ja nu vienīgi ar to saistītās finansiālās peripētijas.
upd/ps: un rīt agri jābrauc uz naftas pārstrādes rūpnīcu. Pēc pagājušās reizes dienas trīs kakls un deguna gļotāda sāpēja.

visi ir muļķi un neviens mani nesaprot.
esmu resna, un man neklausa suns
rīt atkal jāiet uz darbu
es nevienu nemīlu (cilvēku)