"Absolūta pārliecība par sevi un savu patiesību. Tas, ko prātīgas grāmatas dēvē par seksapīlu, bet mana baba saukā par "polīšu acēm"". (Tamāra Horiha Zerņa "Meitiņa", 132.lpp. |
"Kārbas gan neturēja siltumu, un, iekams viņa nokļuva atpakaļ mājās, ēdiens bija atdzisis." (Mikolajs Ložinskis, "Grāmata", 102.lpp.) |
"Taču tagad Orlando bija lemts uzzināt, cik lielā mērā pat visvētrainākais satraukums spēj ietekmēt likuma dzelžainos sejas vaibstus; ka likums ir cietāks par Londonas akmeņiem un tā lūpas drūmākas par lielgabaliem." (139.)
|
"-Dug, vai tu neesi slims? - Toms ieprasījās." |
"Kultūra, teksts, zīme": Igors Černovs "Trīs kultūras modeļi" "Dabu raksturo vispirms jau likumu funkcionēšanas vienība universalitāte. No tā izriet, ka viss universālais cilvēkā it saistīts ar boloģisko būtību un norāda piederību dabai, kuru raksturo funkcionēšanas spontānais, neregulārais, varbūtējais raksturs." (16.lpp.) |
Vaigi Ursulai bija vienās grumbās, zobi nodiluši, mati bezkrāsaini un itin kā apvītuši, bet skatiens izbrīnīts. |
- Jā, tagad es redzu, vajag būt jaunam, stipram, bezbēdīgam, tikai tad var tikt laimīgs, - Aspazija nopūtās... (Saulcerīte Viese "Mūžīgie spārni", 204.lpp.) |
"Lai dzīvo liberāļu partija!" (Simts vietulības gadi 145lpp pēdējā rindkopa) |
"Bet Jancis ar Marču sāka atkal medīt lāčus un vilkus, un lūšus. -" (Valdis "Staburaga bērni", 127.lpp.) |
"Jūsu glezna virzās uz priekšu trakā ātrumā." 262. lappuse |
Vai nebija tā 139. lappuse "Iemīļotajā spēlē", ko, steigā aizšķirtu, neizlasītu un nepagarināmu atdevu bibliotēkā? |