Grāmatu jaunumi
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, October 13th, 2008
| Time |
Event |
| 6:31p |
Arkādijs Vaksbergs 'Indes laboratorija'
Apgāds "Atēna" laidis klajā Arkādija Vaksberga grāmatu "Indes Laboratorija. No Ļeņina līdz Putinam". No franču valodas to tulkojis Aldis Karlauskis.
1921. gadā Ļeņins "padomju varas ienaidnieku apkarošanai" pavēlēja izveidot slepenu indīgu vielu laboratoriju, kuru viņš kā Tautas Komisāru padomes priekšsēdētājs vadīja pats. Darbiniekiem atklāti tika dots uzdevums radīt un pilnveidot indes, kas paredzētas režīma ienaidnieku nogalināšanai. Kremlis neskopojās ar terorismam piešķiramiem līdzekļiem.
Neskaitāmas slepkavības gan PSRS teritorijā, gan ārpus tās tika maskētas kā dabiska nāve vai nelaimes gadījumi. "Tautas ienaidnieku" likvidēšana kļuva par komunisma sistēmas organisku elementu visās tās formās. Gadu desmitiem ilgi Kremļa vadītāji šo politiku uzskatījuši nevis par kaut ko ārkārtēju, bet gluži pretēji - par pilnīgi normālu parādību.
Būtu naivi uzskatīt, ka šādas metodes izzudušas - Krievijas Valsts Dome 2006. gada jūlijā legalizēja "Terorisms pret terorismu" praksi. Tā atļauj speciālajiem dienestiem gan valsts iekšienē, gan ārzemēs veikt jebkādas darbības, tai skaitā slepkavības, lai novērstu terora aktus vai sodītu tos, kuri tādus ir veikuši. Mērķa izvēle un pamatojums ir Krievijas varas iestāžu ziņā, turklāt tām vairs nav nepieciešams veikt visai sarežģīto vainīgo vai aizdomās turēto izdošanas procedūru un iesniegt pierādījumus neatkarīgām tiesu instancēm.
Arkādijs Vaksbergs apraksta virkni politisko slepkavību sākot ar paša Ļeņina, viņa atraitnes Krupskajas un ģenerāļa Frunzes nāvi un beidzot ar Sanktpēterburgas mēra Sobčaka, politiķes Starovoitovas, žurnālistes Poļitkovskas nogalināšanu, Ukrainas prezidenta Juščenko indēšanu un Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu.
Prakse, kas bija plaši izplatīta visā Padomju Savienības vēsturē, varbūt ir kļuvusi vēl biežāk izmantota šodien... | | 6:32p |
Svens Hasels 'Leģions ziemā'
Ar zīmolu "Grāmattirgus" apgāds "Atēna" izdevis Svena Hasela grāmatu "Leģions ziemā". No angļu valodas to tulkojusi Astrīda Vucāne.
Latviešu lasītajiem Svena Hasela vārds jau ir pazīstams: pērn izdevām pirmo grāmatu no stāstu sērijas par II Pasaules karu - "Nolādēto leģions". Svena Hasela nesatricināmais stāstījums balstās uz paša pieredzēto vācu armijā. Viņš karoja Krievijā, Itālijā un Francijā.
Šī stāstu sērija tulkota vismaz piecpadsmit valodās.
"'Trīs nedēļu laikā mūsu armijas būs Maskavā,' fīrers paziņoja.
Svens un viņa biedri no soda bataljona gan domāja citādi, taču neviens neklausījās pasaules padibenēs. Pusbadā, slikti apbruņoti un jau sen zaudējuši jebkādu cilvēcīgumu, viņi kļuvuši par nenozīmīgām nogalināšanas mašīnām.
Taču pat Mazais, Porta un Leģionārs ir pārsteigti, sastopot par sevi negantāku un zvēriskāku ienaidnieku, kas apbruņots ar ko briesmīgāku par ieročiem, - skarbo Krievijas ziemu. Centimetru pa centimetram virzoties pa sasalušo, asinīm slacīto un šāviņiem sadragāto zemi un pēc tam uzsākot neizbēgami garo atkāpšanās ceļu, viņu vienīgā doma ir izdzīvot..." | | 6:32p |
Gabriels Garsija Markess 'Dzīvot, lai izstāstītu'
Apāds "Atēna" laidis klajā Gabriela Garsijas Markesa jaunāko grāmatu "Dzīvot, lai izstāstītu". No spāņu valodas to tulkojusi Guna Pigita.
"Dzīvot, lai izstāstītu", iespējams, ir šīs desmitgades visgaidītākā grāmata, Gabrielam Garsijam Markesam būtiska dzīves perioda koncentrēts pārstāsts. Šajā aizraujošajā romānā Nobela prēmijas laureāts piedāvā atmiņas, kas aptver viņa dzīvi kopš piedzimšanas Kolumbijā 1927. gadā, viņa kļūšanu par rakstnieku un beidzas 1950. gadā, kad rakstnieks bildina sievieti, kas vēlāk kļūs par viņa sievu.
Mūsu priekšā ir dzīvesstāsts, ar kura palīdzību Garsija Markess atklāj personāžu un notikumu atbalsis, kas apdzīvo citus viņa sacerējumus: "Simts vientulības gadus", "Mīlestību holeras laikos" un "Pulkvedim neviens neraksta"; un kas pārvērš "Dzīvot lai izstāstītu" par rakstnieka darbu ceļvedi, par neaizvietojamu pavadoni, kas izgaismo neaizmirstamas ainavas, kurām šis romāns piešķir jaunu perspektīvu.
"Observer": "Markesa izcilākā grāmata. Tā nav ierindojama nevienā kategorijā: daiļliteratūra, fantastika, memuāri, dzeja vai drāma. Darbs, tāpat kā tā lasīšana, ir maģijas pilns."
"The Times": "Vienreizīgs atradums, kas atklāj mums pazudušu zemi, par kuras pastāvēšanu mēs nojautām, tomēr nespējām to atrast. Grāmata ir aizraujošs brīnums." |
|