barbala

Šorīt nodomāju, ka čaumalrunas – tās, par kosmētiskiem jautājimiem, ikdienas sprakšķiem, ēdīsitomātus, dzersitēju vai tasprezidentsganirdebīls vai "a kas jauns kanebo piedāvājumā?" ir brīnišķīgi labs aizsardzības/izolācijas slānis, lai nebūtu jārunā par būtisko un iespējami jāsatiekas ar realitāti visā tās krāšņumā. Visi tie kliedzošie klusumi braucot no kautkurienes mājās, viss tas, ko grozies uz sāna, bezmiegu klapējot, protams ir daudz nepatīkamāk un prasa zināmas iekšas atzīt, ka kaut kur sistēmā ir kļūda, par kuru runāt visiem būs sāpīgi, toties tas ir vienīgais veids, lai visi paliktu dzīvi un elpotu un tā. Slimību noteikti nenosauks tajā, šajā vai citā vārdā, tā ir tepat vien bijusi, vien sazēlusi koši, tāda, zin, vasariņa šovasar.

antons_v

How can we dance when our earth is turning?
How do we sleep while our beds are burning?

No mākslīgā miera iestājas izsīkums un nogurums, kam seko monumentāla, ne ar ko nepiepildāma vienaldzība.

Šīs dienas pirmo daļu var droši izmest misenē.