barbala

Ech. Laipni lūgts komūnā, kurā vienīgie divi ieraksti noder ar frekvenci "vismaz divreiz gadā" un tas jau tikai droši vien apliecina problemātikas riņķveida kompozīciju. Markess, jā. Varbūt jāpārlasa.


Brīvdienās gulšņājot pie ezera, izrāvu cauri daļu no Turgņejeva "Pavasara ūdeņiem" – pirmkārt, lieliski iederējās no kompozīcijas viedokļa, otrkārt labi ierakstījās tematikā. Nu tur visas šitās bailes dzīvot, "uzņemties atbildību", "mainīt dzīvi". Pēc tam, kā jau krietni turgņejevieši Jaungulbenes pilī iekāpām pār sētu un pa logu, tāda tā 21. gs aristokrātija.

antons_v

Ech, indeed :D

Man bieži liekas, ka es rakstu visu laiku par vienu un to pašu. Par ko gan citu rakstīt, vai ne?

Lieta pat nav Markesā vai Turgeņevā, te laikam ir svarīgi, lai tu varētu tekstā izlasīt to, ko tev ir svarīgi izlasīt. Tīņa gados uzskatīju, ka visu mūžu lasīšu un pārlasīšu Vonnegūtu, bet tagad jau gadus 10 neesmu pieskāries. Acīmredzot, nav viņam priekš manis nekā būtiska. Bet, lūk, Markess, par kuru toreiz nodomāju, ka viņš ir garlaicīgs, ietrāpīja ļoti.

Tev tikko bija remonts. Atbilstoši Junga fenšujam doma ir tāda, ka māja = tu. Ergo, kārtot māju nozīmē kārtot sevi.

antons_v

Jā, un, protams, paldies par iekļaušanu komūnā. Es te jūtos kā iekāpis tajā virtuves sarunā, kur izcilas dāmas klusās balsīs runā par būtisko. Ceru, ka pratīšu ierakstīties.