Oho! Te pat notiek kāda saziņa! Esmu patiesi un patīkami pārsteigts.
1. Piedod, tu raksti "bez pārsteigumiem", bet man katra stāsta nobeigums bija pilnīgi negaidīts, lai kā arī es centos apspēlēt autoru (es vienmēr cenšos), bet autors vienmēr apspēlēja mani. Tas man nudien reti gadās, sen neatceros zaudējis tekstu vai filmu banalitāšu autoriem, tāpēc man tas IR pārsteigums.
2. Man šķiet, ka tu tomēr nevari atbildēt uz maniem elementārajiem jautājumiem, kas apstiprina aizdomas, ka daudzviet nemaz neesi sapratusi autora atrisinājumu un domā, ka tas ir tavējais, tāpēc arī pārsteigumu nav. To, ka grieķi visu laiku kniebj abi, es nudien nbiju gaidījis, jo gaidīju stereotipiski. Un autora "paškritika" mani vienkārši noguldīja: tādu pieeju pirmo reiz redzu. Nu, pasaki tomēr: kuru tad nožņaudza?
3. Tieši es sižeta līniju slēpju, uzdodot tev jautājumus par vārdā nenosauktiem stāstiem. Un tieši Tu nosauc vienu vārdā, kā pati aicini nedarīt, bet...
4. ...kāpēc gan ne: varētu domāt, ka kāds šīs sarunas diži lasa. Un grāmatas arī. Var mierīgi atraisīties, atklāti padalīties viedokļos, lai vismaz šīs sarunas nejaušs lasītājs kaut ko uzzina par grāmatas sižetu - tāpat viņš to nepirks un nelasīsi, aizies labāk pakraukšķināt čipsus pie kāda ģeniālā Koelju ekranizējuma - tur gan VISS ir stereotipisks un iepriekšzināms bez makšķerēšanas - un to tautai arī vajag.