Oct. 1st, 2014

Ontoloģiskas problēmas.

Jāatzīstās, ka nekad neesmu ticējis savai idejai par pirmā albuma mītu. Šī ideja bija fantāzija par tēmu, jeb, izsakoties tautas valodā, joks. Pat mūzikas vēstures lielie zēni nevar lepoties ar 100 % izcilu savu darbu katalogu.

Toties šis gan ir zvērs: http://www.youtube.com/watch?v=LmxzJQhNvlg

Sep. 28th, 2014

Pirmais albums. Mīts un tā dekonstrukcija.

Cik gan bieži nav nācies dzirdēt vārdus: "Grupai x pirmais albūms ir baigi labais. Nu.. tas kas nāca pēc tam jau bija viduvējs un neuzrunājošs, zini, nekāds. Laikam džeki ir izpumpējušies". Runāsim atklāti (kā vienmēr) – pirmā albuma koncepts ir mīts. Jūs gluži vienkārši paaugāties un sapratāt, ka tā un tā grupa ir mēsls. Kāpēc mūs tomēr aizkustina pirmais albūms, jūs jautāsiet? Tā ir nostaļģija, mani draugi, nostaļģija pēc sen pagājušām laimes pilnām dienām. Dienām, kad dzīves augstākais punkts ir uzvilkt gaumīgus sporta apavus, gaumīgu flaneļa kreklu un doties uz gaumīgu rokkoncertu. Bet nākamajā rītā uz paģirām (visnotāļ gaumīgām) noklausīties The Smashing Pumpkins albumu Siamese dream. Tā ir laime. Un ja gadījumā neviens nav mājās, tad iegriezt uz pilnu katušku albumu "Cilvēks ar trepēm" (kurš atcerās, kurai grupai šitas bija?). Viss. Un no žurnāla ar šķērēm lejuplādēt The Satelites bilžuku ar ziņu, ka šie guvuši kaut kādu balvuku Liepājas dzinčā. Tā lūk. Nu labi, es jau pārāk iegāju Joņeva mūdā, atgriežamies pie dekonstrukcijas. Tātad pirmais albums ir mīts, jo labai grupai visi albumi ir labi. Konkrētus vārdus es tagad nesaukšu, jo mans viedoklis, atšķirībā no dažādiem autoritatīviem mūzikas apskatniekiem un kritiķiem autoritat'īvos preses izdevumos, nav pietiekami autoritatīvs.

Sep. 21st, 2014

Master of Reality

Kaut gan bieži domāju, ka vajadzētu te beigt rakstīt (starpcitu, pavisma nesen nosvinēju 10 gadu jubileju cibā (nu labi, nenosvinēju, tikai pamanīju fak(t)u)), tomēr atkal ir kāds tekstelis padomā. Šovakar biju ballītē, kur daļa cilvēku bija studējoši mūziķi. Spriežot pēc balīšmūzikas gaumes, likās, ka mākslas tais ļaudīs galīgi nav, kaut gan ej nu sazini, dvēselē jau neielīdīsi. Citiem vārdiem "tas nesavieno mūsu pasaules". Kronis visam bija mana kokles spēle kopā ar Black Sabbath dziesmu After forever – es iespēlēju tikai vienu nenoskaņotu stīgu ar ģitārai raksturīgu stiepienu, skanēja vienkārši izcili. Uz šo bosa mūvu reaģēja Antons ar tādu sejas izteiksmi, it kā es būt viņam putrā iespļāvis un pieprasīja vismaz 440 Hz. Kad jautāju, vai viņam ir absolūtā dzirde, viņš atbildēja apstiprinoši. Tāpat uz maniem jautājumiem viņš atzina gan dabisko temperāciju, gan ceturtdaļtoņus. Nē, nu lol vienkārši, džekam traucē nestandarta herci. Ar to man pietika. "Viss atkarīgs, kā uz lietām skatās", es teicu un pacēlu cepuri. Sadzirdēju Antona piekrišanu (nezin kāpēc) un aizvēru durvis. (nenozīmīgus sīkumus pirms durvju aizvēršanas izlaidīšu). Vispār tā arī nesapratu, vai tā ir poza vai tiešām fiziska nepatika. Zinu vienu čomu ar absolūto dzirdi, kuram ceturtdaļtoņi rada galvas sāpes.
Tags:

July 2012

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba